14.05.2010.-22.06.2010.
„Kas ir ilgtspējīga būvniecība?”

Izstāde "Kas ir ilgtspējīga būvniecība? biedrība Zaļās mājas atbild uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem" veidota saistībā ar projektu, kura rezultātā plānots izstrādāt Latvijas Ilgtspējīgas Būvniecības Novērtēšanas un Sertifikācijas Sistēmu - kritēriju sistēmu, uz kuras pamata ēkas ilgtspējību varēs novērtēt pēc skaidras, objektīvas un starptautiski atzītas kritēriju sistēmas. Proti, Latvijas sistēma tiek izstradāta uz BREEAM (British Research Establishment Environmental Assessment Method, izstrādāts Lielbritānijas pētniecības institūtā BRE) bāzes. Izstāde sniedz atbildes uz biedrībai visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par ilgtspējīgu attīstību, ilgtspējīgu būvniecību, kā arī Latvijā iecerēto sistēmu.

09.04.2010.-12.05.2010.
Skaistums. Lietderība. Izturība.
Arhitekts Fjodors Šehtels. Veltījums 150. dzimšanas dienai.

Ievērojamā arhitekta Fjodora Šehteļa (1859-1926) daiļrade ir atzīta krievu jūgendstila arhitektūras virsotne. Viņš ir iegājis vēsturē kā izcilu un skaistu ēku – Jaroslavļas dzelzceļa stacijas, Maskavas Mākslas teātra, slaveno Z. Morozovas, S. Rjabušinska, P. Smirnova un citu savrupnamu autors. F. Šehtels izcēlās ar pārsteidzoši plašu interešu un darbošanās loku: cara kronēšanas un pilsētas svētku noformēšana, darbs teātrī un žurnālos, pasniedzēja darbs un aktīva sabiedriskā darbība. Tomēr par viņa dzīves jēgu kļuva arhitektūra. Īpašu vietu F. Šehteļa dzīvē un daiļradē ieņēma teātris. Draudzīgas attiecības F. Šehteli saistīja ar slaveniem teātra pasaules pārstāvjiem K. Staņislavski un V. Ņemiroviču-Dančenko. F. Šehtels bija tas, kas izveidoja visā pasaulē pazīstamo "kaijas" tēlu – Maskavas Mākslas teātra emblēmu.
Izstādē apskatāmi arhīvu dokumenti, tajā skaitā F. Šehteļa radītās skices, zīmējumi, fasāžu projekti, kā arī fotogrāfijas, kuras dod retu iespēju iepazīties ar arhitekta daiļrades atsevišķiem posmiem.
Izstādi sagatavoja Maskavas galvenā arhīvu pārvalde.

12.11.2009.-29.01.2010.
„Rīgas 700. jubilejas izstādes arhitektam Maksam Šervinskim –150”

            Arhitekta Maksa Šervinska (1859-1909) – viena no Rīgas jūgendstila tradīcijas aizsācējiem, Rīgas Amatniecības skolas direktora, Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes (1901) projekta autora – dzimta, kurai pieder arī Maksa Šervinska dēls arhitekts Vladimirs Šervinskis (1894-1975), iesakņojās Latvijā un palika tai uzticīga. Maksa Šervinska pedagoga darbs lika viņam būt lietas kursā par jaunajām stila tendencēm un progresīvajām tehnoloģijām, viņa dizainētie priekšmeti ataino strauju un brīvu pāreju no eklektisma formu valodas uz jaunajām jūgendstila formām arhitektūrā un mākslā. Izstādē redzamas gleznas, pēc Šervinska metiem radītās mēbeles, fotogrāfijas, dokumenti, apbalvojumi no ģimenes, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas, Ogres Vēstures un mākslas muzeja un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijām. Ekspozīcijas autore – arhitekte Liesma Markova.

01.10.2009.-30.10.2009.
„Francijas zaļais dizains”

Desmito gadu Francijā norisinās industriālā dizaina konkurss par gada balvu Observeur du design. To piešķir par videi draudzīgiem un īpaši inovatīviem darbiem, kas tapuši dizaineru un uzņēmumu sadarbības rezultātā. Izcilākos sasniegumus apbalvo ar Observeur zvaigzni. Starptautiskā industriālā dizaina asociāciju padome (ICSID) ir piešķīrusi Observeur starptautiska konkursa statusu. Katrs konkurss sākas ar trīs mēnešus ilgu izstādi zinātnes muzejā Cité des sciences et de l'Industrie Parīzē. Pēc tam tiek īstenota izstāžu un pasākumu programma Francijā un ārpus tās.

17.06.2009.-17.09.2009.
„Sapņu rūpnīcas?”

Pēc Otrā pasaules kara Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs attīstījās divi dažādi sabiedrības modeļi: labklājības valstis Skandināvijā ar sociāldemokrātu valdību un padomju okupētās Baltijas sociālistiskās republikas. Rūpnieciskā ražošana bija ekonomiski nozīmīgākā nozare gan labklājības valstīs, gan sociālisma valstīs. Pēckara laikā abās Baltijas jūras pusēs, neskatoties uz idejiskām un nacionālām atšķirībām, notika radikāli industrializācijas un modernizācijas procesi. Racionāli organizēts un produktīvs rūpnīcu darbs kļuva par jauno paraugu, kas ietekmēja ne tikai rūpniecību, bet arī sociālo sfēru un iedzīvotāju ikdienas dzīvi gan rietumos, gan austrumos. Izstāde ved ceļojumā uz septiņiem dažādiem rūpniecības apgabaliem.

26.02.2009.-05.06.2009.
Izstāde „20 pirms 40 II”

Projekts „20 pirms 40”ir jauno arhitektu darbu skate, kurai ir divi nosacījumi: neviens autors nav sasniedzis 40 gadu vecumu un visi izstādes darbi ir realizēti. Pēc iepriekšējās izstādes Latvijas Arhitektūras muzejā pagājuši vairāk nekā divi gadi. Vai „treknie gadi” ir palīdzējuši tapt „treknai” jauno arhitektūrai? Izstādē„20 pirms 40 II” redzami objekti, kas nodoti ekspluatācijā pēc 2007. gada 1. janvāra; izstāde ir demokrātiska, tai nav žūrijas un balvu. Skatē piedalās arhitektu biroji Depo projects; Jaunromāns un Ābele; MADE arhitekti; Sintija Vaivade_arhitekte;  Palast Architekts; MARK; Valeinis un Stepe; NRJA;  Substance; Uģis Šēnbergs, arhitekts; 8.A.M.; Modus Mood;  Arteks; Kubs;  Sudraba arhitektūra; Lejnieku projektēšanas birojs

16.01.2009.-20.02.2009.
„Jūrmalas sporta arhitektūra”

Pēdējos gados Jūrmalas pašvaldība ir realizējusi vairākus augstvērtīgus sporta un atpūtas objektus. Izstādes mērķis ir šo iniciatīvu izcelt, aktualizējot kvalitatīvas publiskā labuma arhitektūras nepieciešamību ikvienas pašvaldības teritorijā. Izstādi veido arhitektūras fotogrāfijas, kas iepazīstina ar Majoru pamatskolas sporta laukumu (Substance), Slokas stadiona tribīnēm (8 A.M. un Substance), Dzintaru mežaparku (Substance) un sākumskolas Taurenītis sporta zāli (Lejnieku projektēšanas birojs, 8 A.M., Infinitum).
Izstāde ir viens no Arhitektūras veicināšanas fonda (AVF) projekta Process sarīkojumiem.

16.10.2008.-16.12.2008.
„Eksports@home”

Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studenti, kuri pateicoties programmai „Erasmus” daļu studiju laika pavadījuši kādā no Eiropas universitātēm, stāsta par izglītību citur. Iegūtais ir atvests, izpakots, sakrāmēts un izlikts apskatei. Eksponēti ne tikai prombūtnes laikā izstrādātie kursa darbi, bet arī ar apmešanās vietām saistīti asociatīvi attēli un brīvajā laikā veiktie radošie eksperimenti. Atspoguļota arhitektūras studiju gaita un atmosfēra Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Itālijā, Francijā, Lielbritānijā, Austrijā, Holandē, Portugālē, Spānijā. Ekspozīcijā ietvertas video „tiešraides” par to, kā klājas studentiem, kuri šobrīd izglītojas ārpus mūsu valsts.
Dalībnieki:
Arnita Ārmane, Laura Laudere, Didzis Jaunzems, Liene Jākobsone, Jevgēņija Ivanova, Ints Menģelis, Laura Pelše, Matīss Šteinerts, Elēna Melzoba, Kārlis Melzobs, Dina Sotņikova, Ilva Cimermane, Dace Aumele, Madara Eisaka, Elīna Jakovele, Dace Gurecka, Dagnija Smilga, Santa Matule, Agate Kalnpure, Niklāvs Paegle, Toms Kokins, Brigita Bīviņa

29.08.2008.-10.10.2008.
„Ļeņingradas modernisms. 21. gadsimta skatījums”

Izstāde pirmoreiz tika parādīta Pēterburgā Arhitektu namā 2006. gadā. Kurators Vladimirs Frolovs vēlējās piesaistīt sabiedrības uzmanību ēkām, kas celtas „arhitektūras prombūtnes” laikā un ilgu laiku tika saistītas ar padomju režīma sliktāko pusi: atrautību no pasaules konteksta un kultūras stagnāciju. 20 fotogrāfi, gan pazīstami meistari (Jurijs Molodokovecs, Andrejs Čežins u. c.), gan jaunas zvaigznes (Aleksandrs Gronskis, Marina Jākobsone u. c.) tika aicināti, lai kritiski, ieinteresēti un bez aizspriedumiem palūkotos uz gaistošo Hruščova – Brežneva ēras celtņu iedabu. Vai visas „betona kastes” jānoslauka no pilsētas sejas, vai varbūt kādai to daļai piemīt mākslinieciska vērtība? Vai vēlīnā modernisma strāvojumi var kalpot par radošu impulsu māksliniekam un tostarp arī arhitektam?

17.07.2008.-12.09.2008
Paulis Raimonds DERMANIS. Arhitektūra. Grafika.

1932. gadā Jelgavā dzimušais arhitekts Paulis Dermanis Latviju atstāja 1944. gadā un kopš 1949. gada viņš dzīvo ASV, Sietlā, kur 1955. gadā absolvē Vašingtonas universitātes arhitektūras nodaļu un 1959. gadā Masačusetas Tehnoloģiskajā institūtā iegūst arhitektūras maģistra grādu. Izstādē aplūkojami vairāku militāro iestāžu, valdības, pašvaldību un skolu celtņu projekti, kas tapuši dažādos laika posmos, strādājot arhitektūras firmās Sietlā un no 1973. gada – savā firmā Streeter/Dermanis & Associates.
Izstādē atspoguļotas arī Eiropas plenēru skices un biežo ceļojumu iespaidā radītie akvareļgleznojumi.

08.05.2008.-27.06.2008.
Izstāde „Rīga – bez sastrēgumiem!?”

Arhitektu biroja „Nams” izstrādāta vīzija, kā atrisināt sabiedriskā transporta un sastrēgumu problēmas Rīgā, veidojot apļveida kustību ap pilsētas centrālo daļu un izmantojot esošo sliežu koridoru. Līdzīgu loku iespējams veidot Pārdaugavā. Sākumā abus lokus var saslēgt vienā sistēmā, lietojot Dzelzceļa tiltu. Nākotnē pēc Ziemeļu tilta izbūves bez mazajiem lokiem varēs iegūt arī lielo. Izstāde veidota, izmantojot audiovizuālu instalāciju, animāciju, 2D grafikas un video.

11.03.2008.-30.04.2008.
„Igaunijas vēstniecība Rīgā. Konkursu projekti: 1938. un 2008. g.”

Izstādei ir divas daļas: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Informācijas centrā (L. Pils ielā 20) izstādīti 10 projekti no Igaunijas vēstniecības ēkas 1938. gada konkursa, kuri saglabājušies Igaunijas Valsts arhīvā. Latvijas Arhitektūras muzeja izstāžu zālē eksponēti 11 Igaunijas vēstniecības ēkas projekti no konkursa, kurš noslēdzās 2008. gadā.

25.012008.-25.02.2008.
Irinas Tīres fotogrāfiju izstāde „Liepājas kalumu mūzika”

Fotomākslinieces Irinas Tīres darbos Liepājas simfoniskā orķestra mūziķi portretēti katrs ar savu mūzikas instrumentu uz Liepājas arhitektūras pieminekļu fona; anotācijas izstādei sagatavojis kultūras pieminekļu aizsardzības speciālists Gunārs Silakaktiņš.

13.11.2007.-23.01.2008.
Ildiko Beātes Takāčas (Ungārija) darbu izstāde „Kaķis sveic Budapeštas viesus. Budapešta zīmējumos”

Lai izdzīvotu, ir jāsaglabā humora izjūta un spēja paraudzīties pasaulē ar bērna acīm. Grafiķe un ilustratore Ildiko Beāta Takāča dzīvo Budapeštā un domā, ka šai pilsētai krājumā ir savas ikdienas pasakas.

3.10.2007.-22.10.2007.
Igaunijas dizaina izstāde ABCDesign

Igaunijas Mākslas akadēmijas Dizaina inovāciju centrs ir izveidojis ceļojošu igauņu dizaina vēsturei un mūsdienu procesiem izstādi, kas iekļāvās Igaunijas Dizaina gada (2006-2007) programmā. Ar skati Latvijas Arhitektūras muzejā izstāde uzsāka starptautisko ceļojumu. Izstāde Latvijā tika demonstrēta projekta „Dizains. Nākotne” ietvaros.

13.09.2007.-28.09.2008.
Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izstāde „Minimum/Maximum”

Minimum/Maximum ir projekts, ar kuru Latvijas Mākslas akadēmijas jaunie dizaineri piedalījās divās starptautiski nozīmīgās dizaina skatēs – Stokholmas Starptautiskās mēbeļu izstādes skolu un neatkarīgo dizaineru sadaļā Greenhouse un Milānas Starptautiskās mēbeļu izstādes dizaina skolu un jauno dizaineru ekspozīcijā Salone Satellite.

17.05.2007.-07.09.2007.
„Raimonds Slaidiņš (ASV). Arhitektūras ilustrators”

Raimonds Slaidiņš par arhitektūras ilustratoru izauga, strādādams dažādās
arhitektu firmās, līdz nodibināja savu uzņēmumu Architectureal Illustration .
Viņa klienti ir bijuši ASV valdība (pretgaisa raķešu aizsardzības būves), štatu pašvaldības (Omahas pilsētas centrs), Sauda Arābijas valdība u.c.

23.04.2007.-06.05.2007.
„Brāļi Kveji „Trīs brāļos”. Dormitorium”

Dvīņubrāļu animatoru Kveju (Holande) filmu maketi un filmu retrospekcija; mākslinieku daiļrade pieder nekomerciālajām kinomākslas izpausmēm. Izstāde tika sarīkota Fantāzijas filmu festivāla ietvaros sadarbībā ar Starptautisko kino centru.

Izstāde atvērta 29.01.2007. – 30.03.2007.

Tava Rīga manās mājās.
No arhitekta P.Blūma (Latvija) un J.C.Kola (ASV) kolekcijām.
Rīga kartēs, gravīrās, litogrāfijās, kokgrebumos, fotogrāfijās,  tekstilijās un dažādos sīkumos laikā no 16. līdz 20.gadsimtam..
Atklāšana 26.janvārī  16.00

2006.gada 27.oktobris – 21. decembris
Atklāšana 27. oktobrī, plkst. 17.00

Latvijas Arhitektu savienība un Latvijas Arhitektūras muzejs
Izstāde „20 pirms 40”

Kvalitatīvos Gvido Kajona, Indriķa Stūrmaņa, Andra Tones u.c. fotogrāfu lielformāta krāsu attēlos, kā arī rasējumos aplūkojamas villas, savrupmājas, brīvdienu mājas, vienģimenes ēkas, daudzdzīvokļu namus, birojus, veikalus, sporta klubus un izklaides centrus Rīgā, Jūrmalā, Babītē, Salaspilī, Ikšķilē, Pāvilostā un Sakas pagastā. Tā ir daļa no Latvijas ainavas, par kuru atbildību mūsu gadsimta sākumā ir uzņēmušies jaunie Latvijas arhitekti, kas piedalās izstādē.

            Līdzīga rakstura izstādes nav retums Eiropā. To nosacījumi – var piedalīties tikai ar uzbūvētu ēku, nerealizētu ēku projekti netiek pieņemti, un vecuma ierobežojums- ēkas būvniecības laikā tās autora vai autoru vecums nedrīkst pārsniegt 40 gadus. Ja izstāde iegūs publikas atsaucību, tā varētu kļūt regulāru notikumu Latvijas arhitektūras dzīvē, līdzīgi kā tas ir ar Latvijas Arhitektu savienības Gada balvas skati. Atšķirība - „20 pirms 40” nav žūrijas un balvu. 

Izstādē piedalās arhitekti: Edmunds Rimkus (31). Jānis Sauka (29). Biroji: “8am”- Eduards Beernaerts (35), Juris Lasis (37). „AB3D”- Juris Mitenbergs (34), Evija Eisaka (25). „Arteks” - Ģirts Kilēvics (35), Vilnis Šlars (34). „Depo projekts” - Uldis Zanders (38), Inga Bruzgule (37), Antra Saknīte (34), Mikus Grende (). ”f.l.tadao & lukševics” - Uldis Lukševics (37), Mārtiņš Ošāns (31). ”Jaunromāns & Ābele” -  Mārtiņš Jaunromāns (29), Māra Ābele (29). „Lejnieku projektēšanas birojs”- Mikus Lejnieks (30), Velga Orlova (37).  „MG arhitekti“ - Guntis Grabovskis (36),  Aigars Mazlazdiņš (29).     “Modus Mood” - Jānis Alksnis (35), Nora Saulespurēna (28), Andris Rubenis (25). „Palasta arhitekti” - Juris Bērziņš (35), Lolita Onckule (40), Normunds Zitmanis (30). „Projektēšanas grupa F.L.Tadao“ - Ivars Lapiņš (36), Ivars Kalvāns (30). “Sudraba arhitekti” - Reinis Liepiņš (36), Ilze Liepiņa (35), Renāte Pablaka (29), Ainārs Plankājs (41). Normunds Kagainis  (24). “Valeinis & Stepe”- Ģirts Valeinis (38), Kārlis Stepe (41), Matīss Cēbers (30), Andrejs Daukšis (30), Jānis Prusaks (30).

2006. gada 2.jūnijs – 30. jūlijs
KONCERTZĀLE RĪGĀ
Starptautiskā konkursa projekti 30.05. 2006. – 30.07.2006.

CoopHimmelb(l)au (Austrija), Klaus Kada + Gerhard Wittfeld (Vācija), Behnisch, Behnisch & Partner Architekten (Vācija), Henning Larsens Tegnestue A/S (Dānija), Snøhetta (Norvēģija), Sīlis, Zābers& Kļava (Latvija), „„Z4” / ”Standardsituation” / ”B+G Ingenieure”” (Latvija), Venta Didrihsona arhitektūras Studija (Latvija), Arhitektonika (Latvija), Arhis (Latvija) un Sarma & Norde (Latvija).

Projekts uzvarētājs - Sīlis, Zābers& Kļava (Latvija)