06.03.2025.–23.05.2025.
Zemūdeņu karš: Epizode 1.1. 30 gadi

Mākslinieku un dizaineru grupa “Zemūdeņu karš” šogad atzīmē 30 gadu jubileju. Šis ir unikāls gadījums Latvijas mākslas vēsturē – domājams, ka tas ir visilgāk eksistējušais domubiedru grupējums, kas joprojām aktīvi darbojas. Pastāvēšanas laikā apvienība sarīkojusi 18 izstādes, savās rindās iesaistot aizvien jaunus māksliniekus, bet grupas kodols joprojām palicis nemainīgs. Jubilejas izstādē aicināti piedalīties autori, kuru ieguldījums grupas tapšanā un pastāvēšanā ir bijis nozīmīgs. Simboliski ir eksponēti dizaina nodaļas bijušā metāla specialitātes vadītāja Jura Gagaiņa (1944–2017) darbi “Zemūdenes”.

06.12.2024. – 28.02.2025.
Gadsimta būves Latvijā

Ceļojošo izstādi sarīkojusi biedrība  “Building Design and Construction council”. Izstāde piedāvā informāciju par pēdējo gadu nozīmīgākajiem projektiem – tajā skaitā kultūras mantojuma restaurāciju – ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Plašāk par katru projektu iespējams uzzināt, izmantojot QR kodu uz katra stenda.
Izstāde iepazīstina ar tādiem objektiem kā Daugavpils cietokšņa Inženieru arsenāls, Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī, Liepājas Karostas teritorija, Smiltenes un Mežotnes baznīcas, Āgenskalna tirgus, Daugavpils Dzimtsarakstu nams, Rīgas cirks u.c.

23.05.2024.–07.11.2024.
Divi Ģēniji

Izstāde iepazīstina ar diviem 20. gs. Rīgas pilsētas galvenajiem arhitektiem – Edgaru Pučiņu (1924–2009) un Gunāru Asari (1934–2023), kuriem abiem šogad atzīmējam apaļas jubilejas: Pučiņam – 100, Asaraim – 90.
Ģēniji ir cilvēki ar augstu radošas apdāvinātības pakāpi. Pilsētas galveno arhitektu ilggadība amatā apliecina viņu spēju veidot attiecības ar visām valdībām.
Izstādes kurators – Jānis Lejnieks.

16.02.2024.–26.04.2024.
Miera stāvokļa sapņi

Visā pasaulē pieaug pieprasījums pēc rūpnieciski ražotām mājām. Tendence atteikties no tradicionālām būvniecības metodēm rada jaunas biznesa iespējas un jaunas apdzīvotas vietas. Taču mobilajām ēkām ir savi trūkumi, kā piemēram, straujš vērtības zudums.
Kā būtu, ja visām mājām būtu riteņi, un tās gribētu pārvietoties? Ja vienas mājas spēja kustēties piemistu visām, līdz visa pilsēta atteiktos no stabilitātes un dotos ceļā, mājai pēc mājas ripojot prom? Kas zina, kur tās pārceltos, pārvietojoties no vienas vietas uz otru, radot pilsētu atkal no jauna, vai aizceļojot tuksnesī, kura plašumos var vērot gan saullēktus, gan saulrietus.
Izstādes pamatā ir Helvija Savicka, Jūlijas Obleitneres un Marvina Kanasa radītas video instalācijas, kurās pētīta pārvietojamo māju ideja un loma ekstrēmā vidē Čivavas tuksnesī Teksasā un veids, kā Lielbritānijā ražotas mājas iedzīvojas Latvijas ziemā.

25.09.2023.–07.02.2024.
Arhitektam, etnogrāfam un Cēsu muzeju direktoram Ksaveram Andermanim – 125

Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības sistēma šogad svin 100 gadus – 1923. gadā tika pieņemts Likums par pieminekļu aizsardzību un nodibināta Pieminekļu valde. Šodien kultūras pieminekļu aizsardzības misiju nodrošina Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kas šogad atzīmē 35 gadus kopš izveidošanas. Pieminekļu valdes jubileja ir reize, lai pieminētu ne tikai tās vadošos darbiniekus, bet atcerētos arī tos, kas ikdienā veica mazāk redzamos darbus. Viens no tādiem ir Ksavers Andermanis, kurš Pieminekļu valdē sāka strādāt tās pirmajā darbības gadā un bija saistīts ar organizāciju turpmākos divdesmit gadus. Izstāde ieskicē viņa dzīves gājumu un Latvijas pagātnes izpētē un popularizēšanā paveikto. 2022. gada decembrī apritēja 125 gadi kopš Ksavera Andermaņa (1897–1974) dzimšanas.
Izstādi sagatavojis Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, izstādes autori – Vija Rozentāle, Tālis Pumpuriņš. Foto no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma.

17.05.2023.–07.07.2023.
„Viesnīca Vecrīgā. Kāda? Metu konkursa vērtēšanas process”

Izstāde uzdod jautājumu – ko darīt Vecrīgā, kuru 1941. gadā izpostīja Otrais pasaules karš? Padomju režīma 60. gadu jaunbūves nojauca 90. gados, un Vecrīgas kodols  joprojām ir šķidrs. Ēku vietā ir vasaras sezonas tirgus nojumes.
2022. gadā “Citra Development” organizēja konkursu viesnīcu kompleksa būvniecībai, paredzot apbūvēt divus Vecrīgas kvartālus ar vienotas funkcijas būvju kompleksu.
Konkursa dalībniekiem bija jāievēro normatīvo aktu prasības, kur norādīts, ka nav pieļaujama valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu vēsturisko zemesgabalu, kā arī vēsturisko zemesgabalu pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās apvienošana un sadalīšana. Taču žūrija secināja, ka strikta pieturēšanās pie visiem apbūves noteikumiem, it sevišķi pagalmu un gaismas šahtu izveidošana mazajos zemes gabalos, ir viesnīcas tipoloģijai neatbilstoša.
Ņemot vērā paredzamo pilsētvides izmaiņu īpaši lielo apjomu un ar to saistītos negatīvu ietekmju risku faktorus, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde apsver plašāku sabiedrības iesaisti un speciālistu konsultācijas un diskusijas.
Izstādes kurators – Dr. Arch. Jānis Lejnieks

19.01.2023. – 17.03.2023.
Detaļu spēks – izcilība, inovācijas, vēstures noslēpumi

Biedrība “Building Design and Construction Council” nodarbojas ar Latvijas būvniecības nozares ilgtspējīgas un produktīvas attīstības veicināšanu.  Biedrības sagatavotā izstāde ir veltīta arhitektūras, būvniecības, būvmateriālu ražošanas un  restaurācijas veiksmēm. Izstādē skatāmi pēdējos gados tapuši objekti, cenšoties atklāt interesantāko no tā, kas īstenots plašā saturiskā spektrā, ietverot restaurētus un atjaunotus vēstures pieminekļus, skolas, birojus, sporta celtnes, inženierbūves u. c. Daļa no izstādē redzamajiem objektiem kļuvuši par būvniecības nozares konkursa “Latvijas būvniecības gada balva” laureātiem. Īpaša uzmanība izstādē pievērsta īstenoto projektu detaļām, bez kuru kvalitātes nav iespējama augstvērtīgu objektu tapšana.

04.07.2022. – 12.01.2023.
Izstāžu cikla „Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” septītā, noslēdzošā izstāde “No Lielrīgas līdz Pierīgai”

Cikla noslēdzošā izstāde iepazīstina ar Rīgai piegulošo teritoriju attīstības plāniem no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Tā atklāj plašākai publikai nezināmus pilsētplānošanas dokumentus, kuru nozīme, pašvaldībām pieņemot lēmumus, bija ievērojama, bet padomju varas gados tie nebija publiski pieejami. Okupācijas režīms projektiem bija uzlicis zīmogus “dienesta lietošanai”, “slepeni” vai “pilnīgi slepeni”.  Pilsētplānotāji totalitārā režīma saimnieciskās mazspējas apstākļos strādāja pie kompartijas ideju iedvesmotās sociālās utopijas. Ne mazāk interesanti ir mūsdienu teritoriālplānotāju centieni kontrolēt Pierīgas attīstību tirgus ekonomikas apstākļos. Izstāde uzdod jautājumu – kur meklēt problēmu cēloņus, vai valdošajā ideoloģijā, vai plānotāju meistarībā jeb tās trūkumā? 
Izstādē eksponēti oriģināli Rīgas plāni un kartes no Latvijas Arhitektūras muzeja krājuma, aerofotogrāfijas un vēsturiski attēli, kurus paskaidro izstādes kuratora Jāņa Lejnieka komentāri.

16.02.2022.–08.04.2022
“Esi Tu pats”

Šī ir jau trešā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņu darbu izstāde Latvijas Arhitektūras muzejā. Tajā skatāmi piecu skolas izglītības programmu – interjera dizaina, struktūras tekstila, keramikas, metāla un koka izstrādājumu dizaina 2020. un 2021. mācību gada kvalifikācijas darbi. Izstādes dalībniekus vieno izpratne par dizaina priekšmetu formu, funkciju un materiālu, parādot, kā ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem var radīt pārliecinošu, funkcionālu, tostarp estētiski kvalitatīvu darbu.

11.06.2021. – 10.09.2021.
Izstāžu cikla „Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” sestā izstāde “No fabrikām līdz industriālajiem parkiem”

Izstāde iepazīstina ar Rīgas industriālo attīstību 20. gadsimta gaitā, sākot no vadošas Krievijas ostas, vagonu un aviācijas būves centra cara laikā, padomju laika radikālajiem pilsētas pārveidojumiem un mikrorajonu būvniecībai no Krievijas ievestajam darbaspēkam līdz mūsdienu situācijai ar jaunu funkciju meklējumiem vēsturiskajām rūpnīcu ēkām. Izstādē eksponēti oriģināli Rīgas plāni un kartes, aerofotogrāfijas un vēsturiski attēli, kurus paskaidro izstādes kuratora Jāņa Lejnieka komentāri.

01.10.2020.–20.11.2020
 “Ziemeļu ilgtspējīgās pilsētas”

Izstāde iztirzā 5 tēmas, kas saistītas ar ANO 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem – iedzīvotāju fizisko un garīgo labklājību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, drošu un videi draudzīgu transportu, gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu un atkritumu pārvēršanu vērtīgā resursā. Šī izstāde apliecina, ka pilsētu problēmas un to risinājumi ir saistīti ar visiem ANO Ilgstpējīgas attīstības mērķiem, īpaši akcentējot 11. mērķi - padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas.
Izstādi veidojis Dānijas Arhitektūras centrs (DK), Design and Architecture Norway (NO), ArkDes & Form/Design Center (SE), Islandes Dizaina centrs (IS) un Archinfo (FI).

16.07.2020.–18.09.2020
“Arhitektam Andrejam Holcmanim – 100”

Vecrīgas pētnieks un reģenerācijas projekta līdzautors, arhitekts un publicists Andrejs Holcmanis (1920–2009) profesionāļu aprindās vairāk pazīstams kā aktīvs vēsturiskā mantojuma apzinātājs un sargs, personība, kas bijusi apveltīta unikālām zināšanām. Plašākai auditorijai nezināmie, izsūtījumā Krasnojarskas novadā un Latvijā tapušie Holcmaņa projekti sabiedriskām, mazstāvu dzīvojamēkām un vasarnīcām tostarp arī ir liecinieki autora radošajam domu lidojumam.
Pēc Otrā pasaules kara tika radīti grandiozi plāni pilsētu atjaunošanai un attīstībai, no kuriem daļa ir realizēti. Holcmanis bija viens no retajiem arhitektiem, kas aktīvi ietekmēja pēckara Rīgas attīstībai svarīgos procesus, sākot no 1945. gada, kad viņš iesaistījās Vecrīgas reģenerācijas projekta izstrādē, līdz pat 2009. gadam. Arhitekts dāsni dalījas zināšanās ar kolēģiem, studentiem un vienkāršiem ierindas klausītājiem, lasot lekcijas un lekciju ciklus (vairāk nekā 1000 uzstāšanās), vadot ekskursijas pa Rīgu un Latviju.
Izstādes kuratore – Velta Holcmane, mākslinieks – Alvis Berngards.

29.01.2020.–20.03.2020
Fotoizstāde “Sešdesmitie gadi: skats uz pilsētu”

Kopš leģendārajiem sešdesmitajiem gadiem ir pagājis vairāk nekā pusgadsimts. Distance ļauj šo laikmetu vērtēt kā unikālu parādību, kas ietekmēja dzīvi miljoniem cilvēku visā pasaulē un radīja impulsu kultūras attīstībai nākotnē. Tas bija brīvības un cerību laiks, kas vispirms sevi pieteica ar studentu nemieriem un seksa revolūciju rietumos un destaļinizāciju un politisko atkusni Padomju Savienībā. Pārmaiņas cita starpā nolasāmas arī utopiskajā skatā uz pilsētu, kas atspoguļojās Dzelzs priekškara abās pusēs. Izstādē ar darbiem pārstāvēti fotogrāfi, kas darbojušies šajā laikā – Vladimirs Gailis (2017–2009), Gunārs Binde dz. 1933), Laimonis Stīpnieks (dz. 1936) un Māra Brašmane (dz.1944). Katrs no autoriem piedāvā savu pilsētvides redzējumu – no oficiālas reportāžas un arhitektūras uzņēmumiem līdz t. s. “pilsētas fotogrāfijai”. Izstādes kuratore – Jekaterina Vikuļina, mākslinieks – Egils Mednis.

22.11.2019–10.01.2020
Edītes Pauls-Vīgneres darbu izstāde “Vīna garša”

Edīte Pauls-Vīgnere, viena no pazīstamākajām latviešu tekstilmāksliniecēm, šo izstādi ir veltījusi sava vectēva, Iļģuciema fabrikas stikla pūtēja Ādolfa Paula piemiņai. Vienlaikus izstāde veltīta arī vecajam Iļģuciemam, kura vēsturisko seju izdzēsa 20. gs. vidus jaunā apbūve. Edīte Pauls-Vīgnere: “19. gs. sākumā Iļģuciems bija mazapdzīvots, pēc tam, 19. gs. beigās, strauji attīstījās rūpniecība. Pirms Pirmā pasaules kara mans opaps no astoņu gadu vecuma kā māceklis strādāja Jākoba Beka fabrikā. Atgriežoties no bēgļu gaitām Petrogradā, opaps stikla pūtēja darbu Iļģuciema stikla fabrikā atsāka. Jau ilgus gadus mans skats pievēršas mammas kumodei, kur uz plauktiņa sarindojušās opapa veidotās glāzītes. Darbojoties ar stikliņiem, tā dēvēju pērlītes, radās ideja veidot piemiņas izstādi manam opapam, kā atgādinājumu par aizgājušo laiku”. Izstādi ietekmējusi arī mākslinieces iecienītā Omāra Haijama dzeja.

19.09.2019–15.11.2019
 “Foto / Grafika”

Arhitekta Pētera Venckoviča daudzajos ceļojumos viņa uzmanības centrā ir gaismas iekrāsota forma, kas tiek samērota ar vietas vēsturi, atmosfēru un cilvēku roku darbu – celtnēm. Vienu izstādes daļu veido fotogrāfijas, kas tapušas laikā no 2007. līdz 2019. gadam dažādās pasaules vietās. Otru daļu – plakāti, kuros grafiski analizētas un attēlotas mēroga un laika sakarības, sākot no renesanses laikmeta dižgariem mākslā, mūzikā un arhitektūrā („Laiks”), franču 18. gs. arhitektiem – vizionāriem („Bullē – Ledū”) līdz World Trade Center dvīņu torņiem Ņujorkā, Heopsa piramīdu un “Trīs brāļiem” Vecrīgā („Mērogs 1995–2014”) u.c.

21.06.2019–10.09.2019
 “Mikrorajoni. Spožums un posts”

Piektā izstāde no izstāžu cikla “Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” analizē būvniecības procesus 20. gs. 60–80. gados no mūsdienu skatupunkta, kad varam novērtēt ieguvumus un zaudējumus. Padomju režīms, iedvesmojoties no Eiropas pilsētplānošanas paraugiem, būtiski pārveidoja pilsētas nomales apkaimes, kur līdz tam atradās Pierīgas muižiņas, dārzniecības, izkliedēta mazstāvu apbūve un rīdzinieku sakņu dārzi jeb t.s. dārziņu kolonijas. Izstāde nevar atbildēt uz samilzušajiem mūsdienu jautājumiem – ko darīt ar 60.–80. gadu apbūvi? Problēmu cēloņi meklējami padomju laikmeta pilsētbūvnieku centienos radīt vispārcilvēcīgu sociālo utopiju totalitārā režīma saimnieciskās mazspējas apstākļos. Tolaik tikai daļa no arhitektu piedāvājumiem tika realizēta. Varbūt atrisinājums meklējams mikrorajonu izcelsmes analīzē, un mūsdienu Rīgas dalījums apkaimēs ir solis uz to?

18.05.2019–14.06.2019
 “Mets”

Latviešu fotogrāfe Eva Saukāne pievēršas Ri?gas metro projektam, izcel?ot gan ta? utopiski tehniskajos risinājumus, gan nozi?mi politiski sociālajos procesos Rīgā 20. gs. 80. gadu beiga?s. Kopš metro realiza?cijas apture?šanas ir paga?juši 30 gadi, izaugusi paaudze, kurai metro būvniecības ideja ir nevis atvairīts apdraudējums, bet nerealizēts eksotisks projekts, kas Rīgu pievienotu citām metropolēm. Lai arī metro ideja mūsdienās netiek aktualizēta, ar katru jaunu skandālu un slēgtu tiltu arvien aktuālāka kļūst efektīva rīdzinieku un pilsētas viesu pārvietošanās starp centru un apkaimēm. Izstāde ir ceļojums laikā un telpā, vizualizējot metro ideju no tās tapšanas līdz norietam. Dokumentālās liecības un artefakti ir tik pārsteidzoši, ka to apskatīšana laikmetīgā kontekstā svārstās starp Rīgas metro vēsturisko realitāti un tā urbāni mītisko tēlu.

26.03.2019–14.05.2019
 “Arhitektūras zīmējums. 18.–21. gadsimts”

Informācijas tehnoloģiju laikmetā ar rokām radītas lietas – zīmējumi, teksti – kļūst par aizejošu parādību un reizē ar to iegūst citu vērtību. Arhitektoniski projekti tiek izstrādāti profesionālās datorprogrammās, un tehnoloģijas, vēl vairāk, tiecas radīt unificētus rīkus, kurus ēku projektēšanā varētu izmantot arī autodidakti, t. i. – “katrs pats sev arhitekts”. Tādējādi nākotnē ir apdraudēta arhitekta personības radītā unikālā radošā doma. Ļoti iespējams, ka arī arhitektūras muzeju jaunāko laiku krājumi kļūs par digitālu datu glabātuvēm. Izstāde ļauj hronoloģiski izsekot arhitektūras zīmējuma attīstībai Latvijā no 18. gs. beigām līdz mūsu dienām, kad rokas zīmējumu lieto vairs tikai daži meistari.

17.01.2019–15.03.2019
 “Vietas izjūta”

Šī ir jau otrā Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņu darbu izstāde Latvijas Arhitektūras muzejā. Tajā skatāma daļa no astoņu skolas izglītības programmu – interjera, reklāmas dizaina, keramikas, koka, formas tekstila, metāla, ādas un stikla izstrādājumu dizaina 2018. gada diplomdarbiem un 2018. / 2019.mācību gada kursa darbiem. Izstādes dalībniekus vieno izpratne par dizaina priekšmetu formu, funkciju un materiālu, parādot, kā ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem var radīt pārliecinošu, funkcionālu, tostarp estētiski kvalitatīvu darbu. Kursa darbos visi autori veidojuši vienu uzdevumu, bet diplomdarbu koncepcijas ir atšķirīgas.

02.11.2018–11.01.2019
 “Inspekcija”

1988. gada 30. septembrī – laikā, kad Latvijas sabiedrībā auga neatkarības centieni, – tika izveidota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, iestāde, kas trīsdesmit gadus ir veikusi kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzskaiti un kontroli. Izstāde ir veltīta kultūras pieminekļu aizsardzības nozares atbildīgās institūcijas pastāvēšanas trīsdesmit gadiem un nepretendē uz visaptverošu vēstures izklāstu, bet tikai uz atsevišķiem laikmetu raksturojošiem akcentiem. Kultūras pieminekļu aizsardzībā neeksistē absolūtā patiesība vai vienīgais pareizais risinājums. Lai virzītos uz priekšu, jāapzinās notikušais – veiksmes, ieguvumi, grūtības, arī zaudējumi, cēloņi un sakarības. Uzsākot nākamo desmitgadi, mantojuma sargātājiem ir iespēja iegūt atbalsta punktu pagātnē, censties prognozēt un nenokavēt nepieciešamās pārmaiņas un ar jaunu enerģiju turpināt pārkārtot nozari mūsdienu straujās attīstības diktētiem izaicinājumiem.

20.06.2018–21.09.2018
Izstāžu cikla “Rīga, kuras nav. Kartes un plāni”
Ceturtā izstāde “Rīga. Galvenā iela”

Izstāde stāsta par galvaspilsētas centrālo asi, kas šķērso Daugavas labā krasta teritoriju no Berģiem līdz Daugavai, lai noslēgtos Pārdaugavā, Uzvaras parkā. Pilsētas Austrumu – Rietumu asij ir bijuši dažādi nosaukumi: Smilšu ceļš, Vidzemes šoseja, Aleksandra iela, Brīvības bulvāris, iela un gatve, Hitlera un Ļeņina iela. Izstādē šī Austrumu – Rietumu ass tiek dēvēta par Galveno ielu.
Turpat vai 15 km garā iela ir veidojusies vairāk nekā 800 gadu garumā. Tās vecākā daļa Vecrīgā – Kaļķu iela – sākas Rātslaukumā, vietā, kur Otrais pasaules karš sagrāva vecpilsētas ēkas. Pēckara desmitgadēs šai vietai izstrādāti daudzi projekti gan kā paplašināt, gan sašaurināt Galveno ielu. Pirmskara arhitektu ambiciozie pārveidojumu plāni tikuši konfrontēti ar Vecrīgas reģenerācijas iecerēm. Izstādes kurators – Jānis Lejnieks.

18.04.2018–15.06.2018
„Edgars un Aina Šēnbergi. Modernisti”

Izstāde atklāj arhitektu pāra – Edgara un Ainas Šēnbergu – profesionālo darbību padomju periodā. Viņi pārstāvēja paaudzi, kas dzimusi un augusi Latvijas brīvvalsts laikā, bet studijas uzsāka pēc Otrā pasaules kara. Par spīti okupācijai viņos ieaudzinātie valsts jauncelsmes ideāli spilgti izpaudās viņu radītajos projektos un personīgajā pārliecībā. Šēnbergi izcēlās ar racionālām, rūpīgi pārdomātām un iespējami kvalitatīvi celtām ēkām. Šīs paaudzes arhitekti bija pārliecināti modernisti, kas sevi tā pozicionēja pat vēlākos gados, kad arhitektūrā ienāca nākamās stilistiskās tendences – reģionālisms un postmodernisms. Izvēlētie objekti raksturo Šēnbergu radošā rokraksta līdzības un atšķirības, arhitektu sadarbību un savstarpējos iespaidus, kā arī karjeras attīstību no domubiedru līdz konkurentu statusam ne vien profesionālajā, bet arī personīgajā dzīvē. Izstādes kuratore – Karīna Horsta, māksliniece – Zane Kalniņa.

01.03.2018–13.04.2018

„Bauhaus un internacionālā stila ēkas Telavivā: uzturēšana un atjaunošana”
Izstāde iepazīstina ar unikālo Telavivas Bauhaus arhitektūras mantojumu, kura aizsākumi meklējami 20. gadsimta 30. gados. Šajā laikā no Vācijas uz Izraēlu emigrēja virkne slavenu ebreju izcelsmes arhitektu, kuri turpināja darbu Telavivā. Mūsdienās šis arhitektūras mantojums ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, un Telavivu, pateicoties gaišajām modernisma ēkām, ar kurām apbūvēts pilsētas centrs, dēvē par Balto pilsētu. Izstādes autors ir Telavivas Bauhaus centra (Bauhaus Center Tel Aviv) līdzdibinātājs Dr. Miha Gross (Micha Gros).

11.01.2018–23. 02.2018

“200 metru virs mantojuma”
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) rīkotajā izstādē apskatāma VKPAI Pieminekļu dokumentācijas centra Fotonegatīvu fonda 1990. gada aerofotogrāfiju kolekcijas daļa. Kolekcijā ir vairāk kā 600 attēlu, kas uzņemti lidojumos ar helikopteru oktobrī, novembrī un decembrī. Lidojumos piedalījās VKPAI vadītājs Juris Dambis, fotogrāfs Aivars Holms, inspekcijas darbinieki Edmunds Vonsovičs, Guntars Frišenfelds un ģeogrāfijas profesore Aija Melluma. 1990. gada lidojumi bija pirmā mērķtiecīgā Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma fotofiksācija no gaisa.

07.12.2017–05. 01.2018

“3 no 11”
Profesionālās izglītības kompetences centra “Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola” izstāde iepazīstina ar trīs skolas izglītības programmu kvalifikācijas darbiem un tikko izstrādātajiem kursa darbiem, kuros veiksmīgi īstenota dizaina ideja. Izstādes dalībniekus vieno ne tikai darbnīcas senajā skolas ēkā Lāčplēša ielā 55. Tā ir arī izpratne par formu, funkciju un materiālu, parādot, kā ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem var radīt pārliecinošu, funkcionālu darbu ar atzīstamām estētiskajām kvalitātēm.

02.10.2017–01. 12. 2017

“Ziemeļu kvartāls” 
Žurnāla “Project Baltia” veidotā izstāde pievēršas pilsētas auduma pamatelementa – kvartāla – attīstībai Ziemeļu un Baltijas valstīs. Izstādes virskurators, žurnāla galvenais redaktors Vladimirs Frolovs, ir aicinājis līdzkuratorus no katras valsts izvēlēties trīs savā zemē tapušus projektus, kas raksturotu ziemeļu identitāti mūsdienu pilsētbūvniecībā; divi no projektiem ir īstenoti, bet trešais atrodas attīstībā vai tikai ieceres stadijā. Līdzās atspoguļotas arī vēsturiskas atsauces – senāki kvartālu apbūves piemēri pa vienam no katras valsts. Izstādē eksponēti projekti no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kā arī Sanktpēterburgas.

30.08.2017–28. 09. 2017

“Paralēlās identitātes”
Lietuviešu arhitekti Aiste Ambrazevičūte (Aiste Ambrazeviciute) un Jurģis Gečis (Jurgis Gecys) ir radījuši apjomīgus, pētījumos balstītus, vizionārus projektus par Kuršu kāpu (Curonian Spit) un Kauņas vēsturisko koka arhitektūru (Imaginary Folklore), to apzināšanu un saglabāšanu mūsdienu kontekstā. Par vienojošo kultūras un identitātes veidošanā ir atzīta mijiedarbība starp cilvēku un dabas elementiem: koku, smiltīm, ūdeni un vēju. Baltijas jūras piekraste, meži un pļavas ir līdzīga vide, ko raksturo tie paši dabas spēki, flora un fauna. Mūsu vēsturiskā pieredze un mitoloģija ir veidojusies uz kopīgo ainavu fona. Tādēļ atšķirīgie darbi tomēr uzrunā vienbalsīgi ar pazīstamo dabas formu plastiku, krāsu un materiālu skaidrību.

20.05.2017–11. 08. 2017

Izstāžu cikla „Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” trešā izstāde „Pasažieri un krava. Satiksme un transports”
Rīgas satiksme un transports ir aplūkota četrās grupās. Virszeme – dzelzceļš, tramvajs, trolejbuss un autobuss. Pazeme – tuneļi, pārejas un metro līnijas. Tās netika realizētas, tomēr nodarbināja plānotāju prātus vairākas desmitgades un bija viens no PSRS politikas objektiem. Ūdens transports un satiksme mūsdienu Rīgā nav attīstīta, lai gan vēl 20. gs. baržas pārvadāja kravas, tvaikoņi un upju tramvaji – pasažierus. Gaisa satiksme un transports koncentrējās lidostās Spilvē un Rumbulā, bet mūsdienās – starptautiskajā lidostā „Rīga”, kuras attīstība ir saistīta ar „Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ievadu lidostā.

20.04.2017–12.05.2017

Vecpilsētas stāsti
Izstādes autors  Dr. Sc. Ing. Andrejs Krasņikovs ir Rīgas Tehniskās universitātes Mehānikas institūta profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents. Pēc Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes absolvēšanas 1978. gadā viņš ir aktīvi nodarbojies ar zinātniskiem pētījumiem jauno konstruktīvo materiālu mehānikas jomā Latvijā un starptautiskos zinātniskos centros Zviedrijā, ASV, Lielbritānijā un citās valstīs.
Tomēr Rīga un Vecpilsēta vienmēr bijusi tā vieta, kas īpaši piesaistījusi autora interesi brīvajā laikā. Savās gleznās viņam izdevies pasmaidīt par pierasto un ar ironisku skatījumu uz lietām atklāt jaunus rakursus Vecrīgas veidolā.
Izstāde ir neliels ieskats pēdējos 25 gados paveiktajā.

01.02.2017–18.04.2017

Unikāli būvkadri jeb Projekts + būvniecība = arhitektūra!
Svinīgajās atklāšanās, kad tiek suminātas ēkas estētiskās vērtības, bieži paliek neredzams rūpīgais ikdienas veikums. No fotogrāfu apstādinātajiem mirkļiem ir izveidota attēlu kolekcija, kas ietver arī ēku anatomiju. Būvniecības procesa jeb arhitektūras tapšanas fotofiksācija prasa iemaņas, precīzu skata punkta izvēli un labu intuīciju, jo situācija mainās ik mirkli un nav atkārtojama.
Izstādi organizē žurnālu “Latvijas Būvniecība” un “Latvijas Architektūra”  projektu vadītāja Gunita Jansone. Idejas un tekstu autore ir Agrita Lūse, žurnāla “Latvijas Būvniecība” galvenā redaktore. Foto: Ainars Meiers, Indriķis Stūrmanis, Marika Vanaga, Aleksandrs Kendenkovs, Edgars Pohevičs. Grafiskais dizains: Artūrs Maurāns, žurnālu “Latvijas Būvniecība” un “Latvijas Architektūra” mākslinieks.

13.10.2016–13.01.2017

Kraukļa ligzda
Arhitektūra savulaik tika uzskatīta par mākslu mūžībai. Taču pēckara modernistu paaudzei nākas piedzīvot savu projektēto celtņu nojaukšanu. Rīgas Sporta pils, kādreiz lielākā multifonkcionālā sabiedriskā ēka Rīgā (1968–1970), tika iznīcināta tās autora, arhitekta Oļģerta Kraukļa acu priekšā. Tomēr sabiedrības priekšstati par vērtībām, lai arī lēni, bet mainās. Šobrīd vairākas Kraukļa projektētās ēkas – kinoteātris “Oktobris” (1970–1978, tagad Zinātkāres centrs “Zili brīnumi”) Daugavpilī un Proletāriešu rajona KP CK administratīvā ēka, tā sauktais „Padomju nams” Rīgā (1972–1980) – pretendē uz valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusu. Padomju laika mājokļi sabiedrības apziņā saistās ar zemas kvalitātes tipveida mītnēm, taču Oļģerts Krauklis projektējis virkni oriģinālu daudzdzīvokļu ēku. Vienā no tām atrodas viņa darbnīca – “Kraukļa ligzda”.

10.09.2016–07.10.2016

Karogs pārmaiņām
Izstādē ar 13 spekulatīvu karogu dizaina piemēriem risinātas mūsdienu rietumu sabiedrībā aktuālas tēmas: karoga nozīme, (nacionālās) identitātes jautājums un masu migrācija. Karogi tapuši mākslinieku kolektīva “We Became Aware” vadītā veksiloloģijas kursa ietvaros Amsterdamas Būvmākslas akadēmijā.
Dizaineriem tika dots uzdevums radīt karogu neeksistējošai sabiedrībai, kas dzīvotu šobrīd vēl nedefinētā vietā. Iedvesmas avots šķietami absurdajam konceptam bija ēģiptiešu miljardiera Naguib Sawiris piedāvājums iegādāties salu Vidusjūrā kā Sīrijas kara bēgļiem drošu vietu, kur uzturēties un būvēt savu valsti. Izstāde sarīkota laikmetīgās tēlniecības festivāla “Tēlniecības Kvadriennāle Rīga” ietvaros. Tā papildina Olivier Goethals instalāciju – karogu “Accept Change” uz AB dambja. Izstādes kuratori – Liene Jākobsone un Mantens Devrīnts, “Sampling”.

24.05.2016–12.09.2016

Izstāžu cikla “Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” otrā izstāde “Zilās Rīgas zaļie ķīļi”
Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā ir gandrīz tūkstotis 20. gs. Rīgas plānojuma projektu. Izstāžu cikls “Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” iepazīstina ar tiem. Pirmā izstāde “Rīga. Pamatplāns” (2015) eksponēja galvaspilsētu ambiciozos plānus pēc Pirmā pasaules kara, otro izstādi “Zilās Rīgas zaļie ķīļi” veido plāni, kas radīti, lai nodrošinātu pilsētniekiem veselīgu vidi. Rīga var pretendēt uz “zilās” pilsētas statusu, jo tā ir izaugusi Daugavas krastos pie Rīgas jūras līča un to ieskauj ezeri. Zaļās teritorijas attīstības plānos iezīmēja plānotāji, tās akceptēja politiķi, bet realizēja Rīgas pilsētas dārznieks. Izstādes kurators – Jānis Lejnieks.

18.03.2016–13.05.2016

“AlterSPb: Pilsēta un publiskā telpa”
Ceļojošā izstāde veltīta sarunai par pilsētu – kurators aicināja jaunos arhitektus piedāvāt savu versiju Sanktpēterburgas jaunizveidotajām publiskajām telpām. Izstādē skatāmie 16 projekti nav realizēti – daļa no tiem pilnībā pārstāv tā saukto “papīra arhitektūru”, citus pārskatāmā nākotnē iespējams īstenot. Daži autori ņēmuši vērā Pēterburgas kontekstu, kamēr citi strādājuši saskaņā ar pasaules arhitektūras tendencēm. Projekta “AlterSPb 2015” mērķis nav iegūt vienīgo pareizo atbildi uz jautājumu, kas ir publiskā telpa vai kādai tai jābūt Pēterburgā, bet pašā domāšanas procesā par pilsētvides daudzveidīgajām iespējām, tāpat par to cilvēku atbildību, kuri izstrādā pilsētplānošanas projektus un pieņem lēmumus. Izstādi veidojis žurnāls “Project Baltia”, kurators – Vladimirs Frolovs.

21.01.2016–11.03.2016
Edītes Pauls-Vīgneres darbu izstāde “Krāsu erotika”

01.12.2015–15.01.2016
 “Igaunijas kultūras plakāts 2015”

Hāpsalas Grafikas dizaina festivāls notiek vairāk kā desmit gadu, festivāla fokuss vērsts uz plakātu mākslas un grafikas dizaina attīstību. Katru otro gadu par labāko Igaunijas kultūras plakātu tiek rīkots konkurss, pēc tam – izstāde, kura vispirms skatāma Hāpsalā, bet pēc tam ceļo pa Igauniju un ārvalstīm. Šī ir iespēja gūt pārskatu par Igaunijas kultūras dzīves notikumiem un to atšķirīgajām vizuālajām identitātēm, arī tvert laika atspulgu caur dažādajiem autoru rokrakstiem. Kaut arī izstādē redzam darbus, kas tapuši pēc dažādiem radošajiem principiem, dizaina tehnikām un kurus veidojušas atšķirīgas paaudzes, kopumā tie veido vienotu veselumu – Igaunijas plakātu. Izstādes kurators: Marko Kekiševs (Marko Kekishev). Izstādes norisi Latvijā organizējis Dizaina informācijas centrs.

12.11. – 27.11.2015
Arhitektu biroja „SZK” jubilejas izstāde „20/50”.

Šoruden apaļu gadskārtu atzīmē arhitektu birojs “SZK ”un divi no tā dibinātājiem – Andis Sīlis un Pēteris Kļava. Izstādē eksponēti nozīmīgākie un jaunākie darbi no vairāk kā 50 privātiem un sabiedriskiem projektiem, kurus biroja darbinieki izstrādājuši 20 gadu laikā: t. s. „Šokolādes nams” jeb daudzdzīvokļu ēka Rīgā Hospitāļu ielā 23 (2006), kvartāla rekonstrukcija Rīgā, M. Nometņu ielā (2008), Latvijas Mākslas akadēmijas piebūve (2012), kinofestivālam „Arsenāls” veltīts vides objekts Ķeipenē (2014) u. c. Pēdējie no izstādē eksponētajiem darbiem vēl ir īstenošanas procesā, piemēram, daudzdzīvokļu ēka Jūrmalā, Ikšķiles ielā, kuras interjers top sadarbībā ar pasaules dizaina zvaigzni Karīmu Rašīdu. Uzvara starptautiskajā Rīgas akustiskās koncertzāles konkursā (2006) bija viena no biroja nozīmīgākajām virsotnēm, par to izstādē atgādina godalgotā projekta makets.

13.10.2015–06.11.2015
“Nieciņi. Prieciņi”

Laikā, kad tapa pirmie kultūras suvenīri, Latvijas muzeju skatītājam vēl nebija pašsaprotami pēc muzeja apmeklējuma nedaudz laika veltīt arī “nieciņu – prieciņu” aplūkošanai muzeja suvenīru veikalā. Jo, vienkārši – muzeja suvenīru veikalu nebija.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Zīmola fonds piecu gadu laikā mērķtiecīgi veidojis sadarbību ar spilgtiem Latvijas māksliniekiem un izciliem dizaineriem.
Izstādē iespējams aplūkot gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumam veidotos kultūras suvenīrus, īpaši akcentējot septiņus autorus – Aleksandra Beļcova, Boriss Bērziņš, Filips Maļāvins, Vilhelms Purvītis, Nikolajs Rērihs, Jūlijs Straume, Romāns Suta, gan arī Rīgas pilsētai darinātos suvenīrus, kas pieejami Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Izstādi piedāvā: festivāls Dizains.Nākotne (01.10.2015– 15.11.2015). Festivāla programmu veido dizaina izstādes, lekcijas, radošās darbnīcas.

18.08.2015 – 09.10.2015
Rotaļu arhitektūra

Izstādē piedalās jaunie Latvijas mākslinieki, kas runā par arhitektūru tās rosinātajos priekšstatos, paralēlēs un iespaidos. Galvenā vērtība, kuru izstādes dalībnieki vēlas demonstrēt, ir „cilvēks vispārējas mīlestības kontekstā”. Izcilas mākslinieciskās un saturiskās vērtības nereti rodas tieši bērnu darbos, un bērnu mākslā mīlestība īpaši izceļas. Taču pieaugušo pasaulē – mākslā un arhitektūrā – mīlestība nereti tiek aizmirsta, un spēja rotaļīgi palūkoties uz lietām – pazaudēta. Līdz ar to nami netiek būvēti „apkārt” cilvēkam, bet uzceltajās ēkās tiek mēģināts „iemājot” cilvēku.
Izstādē piedalās: Sabīne Moore, Atis Jakobsons, Sanda Undzēna, Gundega Evelone, Santa Aulmane, Neonilla Medvedeva, Ilze Aulmane. Izstādes kuratore – Ilze Aulmane.

16.05.2015 – 14.08.2015
„Rīga, kuras nav. KARTES UN PLĀNI”
Izstāžu cikla pirmā izstāde „Galvenais un Pamatplāns”
Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā ir gandrīz tūkstotis 20. gs. Rīgas plānojuma projektu. Septiņu izstāžu cikls „Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” iepazīstinās ar galvaspilsētas plānošanas dokumentiem. Pirmo izstādi veido plāni, kuros var aplūkot Rīgas nomaļu attīstību no 20. gs. 20.–30. gadu Lielrīgas projektiem, kas bija paredzēti pusotram miljonam iedzīvotāju tagadējās Pierīgas teritorijā, līdz padomju perioda 60.–80. gadu mikrorajonu plāniem pilsētas robežās.

27.02.2015 – 08.05.2015
Juris Monvīds Skalbergs. Starp modernismu un postmodernismu

Ar šo izstādi Latvijas Arhitektūras muzejs turpina izstāžu sēriju, kuras mērķis ir pārskatīt priekšstatus par 20. gs. 60. un 70. gadu arhitektūru Latvijā, kas ir apdraudēta, tai piekarinot „padomju modernisma” etiķeti – arhitekti arī okupētajā Latvijā strādāja ar pasaules elpu.
Zīmīgi, ka krietna daļa Jura Skalberga darbu ir iznīcināti nākošajās pārbūvēs, jo arī Skalbergs tos veidoja, pārbūvējot citu arhitektu radīto: Republikāniskais Zinību nams un kafejnīca, tautā dēvēta par „Dieva ausi” (1964), kino „Blāzma” (1964), Rīgas Krievu drāmas teātris (1967), kafejnīca „Allegro” (60. gadi) kļuva par spilgtākajām sava laika zīmēm.

14.11.2014-23.01.2015
Flāmu arhitektūra: šķērsgriezums

Izstāde piedāvā skatu uz Flandrijas laikmetīgās arhitektūras kopainu. Flāmu arhitektūras kvalitāte pēdējos gados ir ievērojami augusi, un tam ir vairāki iemesli. Kā nozīmīgākos var minēt labu izglītības kvalitāti, attīstītas profesionālas arhitektūras kritikas klātbūtni, kā arī biroja Vlaams Bouwmeester darbību. Šis Flandrijas valdības pakļautībā esošais birojs darbojas kā konsultants arhitektūras jautājumos. Tajā strādājošie eksperti izstrādā instrumentus, ar kuriem ir iespējama arhitektūras kvalitātes uzraudzība un veicināšana. Lai radītu pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par situāciju laikmetīgajā Flandrijas arhitektūrā, ekspozīcijai apzināti izvēlētas dažādu funkciju un mēroga būves, kas radītas gan privātu, gan sabiedrisku pasūtījumu ietvaros. Arī ekspozīcijas iekārtojums un tās nosaukums atsaucas uz iespēju paraudzīties šķietamā šķērsgriezumā uz šī Beļģijas reģiona arhitektūru un būvniecību kopumā.
Izstādes kuratori: Liene Jākobsone un Mantens Devrīnts.

18.09.2014 – 11.11.2014
„NORDIC ID”

Izstāde veltīta ziemeļu identitātes meklējumiem arhitektūrā. Piecu valstu – Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Norvēģijas un Igaunijas – kuratori katrs izvēlējās piecus savā zemē radītus projektus, kuri, viņuprāt, raksturo ziemeļu identitātes fenomenu. Kuratori to ir atraduši gan intīmos privātos mājokļos, kas realizēti klinšainā ziemeļu ainavā, gan vērienīgos sabiedriskos objektos lielpilsētās. Izstādi sagatavoja Baltijas jūras valstu arhitektūrai un dizainam veltītais žurnāls „Project Baltia” (Sanktpēterburga), pirmoreiz tā tika demonstrēta Maskavas 3. Arhitektūras biennālē. Izstādes atklāšanu ar savu klātbūtni pagodināja Viktorija, Zviedrijas kroņprincese.

24.07.2014 – 19.09.2014
Metālmākslinieka Arvīda Endziņa personālizstāde „Planetarium”

Arvīds Endziņš (dz. 1964, šobrīd Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Metāla dizaina katedras vadītājs) ir viens no tā dēvētā „unikālā dizaina” lauka kopējiem Latvijas mākslā. Viens no talantīgākajiem Latvijas autoriem šajā jomā, jubilejas izstādē autors pievērsies gaismas ķermeņu dizainam, ar to apkopojot tēmu un paša pieredzi. Šoreiz gaismas objekti risina attiecības starp dažādu materiālu atstarojošām virsmām un gaismas avotiem bez ārēju apstākļu diktētiem noteikumiem, ļaujot noskaņai dominēt pār funkcionalitāti. Izstādē eksponēti gan agrāk tapuši, gan īpaši šim notikumam gatavoti darbi.

15.04.2014 – 13.06.2014
Ārstniecības telpa: piecas pieejas slimnīcu plānojumam Latvijā

            Izstāde ir pirmā šāda veida arhitektūras skate Latvijā. Slimnīcai ir nozīmīga loma cilvēka dzīves gājumā. Izstādē analizēta slimnīcu plānojuma vēsture Latvijā, par piemēru ņemot piecu slimnīcu ēkas. Katra no izvēlētajām slimnīcām pārstāv kādu periodu Latvijas vēsturē, sākot no 20. gadsimta sākuma, Latvijas pirmās neatkarības, padomju okupācijas laikiem un mūsdienām, līdz pat nākotnes vīzijai par slimnīcu plānošanu. Izstāde rāda piecas dažādas slimnīcu formālā plānojuma stratēģijas. Piemēram, Rīgas 1. slimnīca ir būvēta 20. gs. sākumā un veidota saskaņā ar britu medmāsas Florensas Naitingeilas ieviestajiem svaiga gaisa un dienasgaismas principiem. Savukārt bijušais kosmonautu rehabilitācijas centrs Vaivaros kā ārstniecības iestāde sāka funkcionēt tikai pēc Padomju Savienības sabrukuma. Pētījuma ietvaros tapuši digitāli ēku zīmējumi un jauni maketi katrai no piecām izstādē aplūkotajām slimnīcām.
            Izstādes kurators ir arhitekts un pētnieks, Fulbraita stipendiāts Andrejs Rohuts (Ņujorka, ASV), izstāde veidota sadarbībā ar dizaina studiju „Sampling”.

27.02.2014.–10.04.2014.
Tekstilmākslinieces Velgas Lukažas darbu izstāde „Citāti...”

Velga Lukaža (dz. 1960) Latvijas tekstilmākslā ir savrupa parādība – daiļrades sākumposmā veidojusi lielizmēra gobelēnus, savu māksliniecisko „es” viņa atradusi miniatūru formātā. Viņas filigrānie, tehniski un mākslinieciski smalki izslīpētie darbi, eksponēti uz veciem koka dēļiem, top senākajā no rokdarbu tehnikām – izšuvumā lina, zīda un zelta diegos un pērlēs. Miniatūrām piemīt pārlaicīga vērtība, izstādei dotais nosaukums liecina par postmodernā un pēcpostmodernā laikmeta nesaraujamo saistību ar pagātni. Latvijas Arhitektūras muzeja – Rīgas vissenākā dzīvojamā nama, kura pirmsākumi datējami ar 15. gs. – izstāžu zālē Velgas Lukažas nelielām svētbildēm līdzīgie darbi dzīvo organiskā simbiozē ar Rīgas vissenākā dzīvojamā nama garu un būtību.

01.11.2013–17.01.2014
Johanam Danielam Felsko – 200 gadi. Pirmā Rīgas pilsētas arhitekta projekti

Johans Daniels Felsko (1813–1902) kļuva par pirmo arhitektu Rīgā, kam tika piešķirts amata nosaukums „pilsētas arhitekts” un par personību, kuram bija lemts 19. gadsimta ekonomisko pārmaiņu laikā radīt jauno pilsētas seju. Rīga no provinces pilsētas izauga par lielpilsētu Baltijas jūras krastā – Johans Daniels Felsko izstrādāja pilsētas plānojuma pārveides projektu pēc pilsētas nocietinājumu vaļņu nojaukšanas (1856), radot Rīgas bulvāru ansambli, pārbūvēja Rīgas vēsturiskās sabiedriskās celtnes (Rīgas rātsnamu, Doma baznīcu, Melngalvju namu u. c.) un radīja projektus jaunām ēkām, bez kurām pilsēta šobrīd nav iedomājama: Mazās ģildes nams Vecrīgā, Amatu ielā 3/5, Vecā Sv. Ģertrūdes, Sv. Mārtiņa un Anglikāņu Sarkandaugavas Sv. Trīsvienības baznīcas Rīgā, pilsētas ģimnāzija Raiņa bulvārī 8, reālskola K. Valdemāra ielā 1 u. c.
Izstādes kuratore – Daina Lāce, mākslinieks – Rauls Liepiņš.

16.09.2013–25.10.2013
Latvijas Mākslas akadēmijas nams

2013. gada kultūras mantojuma dienu tēma ir „Skolas kultūras pieminekļos”. Mantojuma dienu sarakstā kā viens no nozīmīgākajiem objektiem Rīgā iekļauta Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) ēka, kuru arhitekts Vilhelms Bokslafs (1858–1945) projektējis kā Rīgas biržas komercskolu. Šogad paiet 110 gadi, kopš 1903. gadā tika apstiprināts ēkas būvprojekts. Ēka ir ievērojama gan ar savu krāšņo neogotisko formu arhitektūru un interjeriem, kuros parādās jūgendstila motīvi, gan ar savam laikam inovatīvajiem tehniskajiem risinājumiem. Izstāde stāsta par ēkas būvvēsturi, realizētajām un nerealizētajām iecerēm no tās tapšanas pirmsākumiem līdz mūsu dienām.
Izstādē izmantoti materiāli no Latvijas Arhitektūras muzeja krājuma, Dainas Lāces pētījuma „Latvijas Mākslas akadēmijas ēka” (LMA Mākslas vēstures institūts, 2011), LMA Informācijas centra un „Arhitektoniskās izpētes grupas”, arhitektu biroju „F.L.Tadao” un „SZK un Partneri” materiāli, LMA rektora Alekseja Naumova privātkolekcija.

20.06.2013–10.09.2013
Maskavas jūgendstila zelta lappuses. Ļevs Kekuševs

Maskavas arhitekts un arhitektūras pedagogs Ļevs Kekuševs pārstāv agrīno jūgendstilu, kas ir tuvs franču un beļģu jūgendstila skolai. Kekuševa radošais rokraksts ievērojami atšķiras no vēlākajiem krievu jūgendstila meistariem – piemēram, slavenā Fjodora Šehtela –, kurus ietekmēja nacionālā romantisma strāvojums un „krievu stils”. Laikā līdz 1905. gada revolūcijai Ļevs Kekuševs bija viens no pieprasītākajiem Maskavas arhitektiem, kurš īstenoja gan sabiedriskas nozīmes, gan privātmāju, t. s. pilsētas muižu, projektus sabiedrības elitei.
Izstāde veidota sadarbībā ar Maskavas Galveno arhīvu pārvaldi.

18.05.2013–14.06.2013.
Rīga pirms bīskapa Alberta
 
Arhitekta Edgara Šēnberga (dz. 1923) jubilejas izstāde veltīta viņa pētījumam par senās upes Daugavas krastos dzīvojošo cilvēku savulaik radīto vietvārdu likteņgaitām. Tās apslēptas vēl tūkstošiem eksistējošu mājvietu vārdos, muižu, reliģisko rituālu kalnu, upju pieteku, strautu, avotu, ezeru, purvu, dīķu un citu ar ūdeni saistītu dabas objektu nosaukumos. Bet kulta leģendu neparastie dievu nosaukumi mūsdienu valodās atklāj seno mitoloģijas stāstu sacerētāju dzimto valodu un arī etnisko piederību. Izstāde tapusi sadarbībā ar Laimīgās mākslas muzeju. Izstādes kuratori: arhitekts Uģis Šēnbergs un kinorežisors Dags Vidulejs.

26.03.2013–26. 04.2013
Unikāli būvkadri jeb Piecas minūtes līdz arhitektūrai

Ceļojošā izstāde ar izdevuma Latvijas Būvniecība fotogrāfu Ainara Meiera, Sarmītes Livdānes, arhitekta Ingurda Lazdiņa fotogrāfijām un arhitekta Gunāra Birkerta skicēm tapusi periodisko izdevumu Latvijas Architektūra un Latvijas Būvniecība paspārnē un tiek rīkota vienlaikus ar abu žurnālu organizēto konkursu Gada būvinženieris Latvijā. Inženieru darbs pie būves noslēdzas piecas minūtes pirms arhitektūras, un viņu ikdienas veikums paliek neredzams objektu svinīgajās atklāšanās, kad tiek suminātas arhitektūras vērtības. Izstāde atklāj unikālu ēku būvniecības un konstrukciju aizkulises. Izstādē tverti mirkļi no visdažādākajiem objektiem.

14.12.2012-15.03.2013.
Lia-Asta Knāķe. Latvenergo
                                               
Lia-Asta Knāķe (dz. 1929) radīja vienus no pirmajiem modernajiem pēckara interjeriem – kafejnīcas „Luna” (1959), „Jaunība” (1960), restorāna „Rīga” valūtas bāru (1962), vasaras kafejnīcu „Pils” (60. gadi) un „Putnu dārzs” (1970) mēbeles u.c. Pēc tam arhitekte saņēma piedāvājumu projektēt Enerģētiķu namu – tagad pazīstamu kā „Latvenergo” ēku Pulkveža Brieža ielā (celtne tika īstenota vairākās kārtās kopš 1971. gada līdz 20. gs. 90. gadiem).
Postpadomju telpā 20. gs. 70. gadi saistās ar Brežņeva ēru, kas tiek identificēta kā stagnācija. Reizē tā laika arhitektūra bieži tiek uztverta kā vidi degradējoša parādība. Vai tā ir? 60. un 70. gados tika plānotas un daļēji arī realizētas ievērojamas pārmaiņas Eiropas veco pilsētu centros. Pieaugošā dzīves intensitāte pieprasīja jaunas satiksmes maģistrāles, kas vēsturiskajās pilsētās tika veidotas, paplašinot vecās ielas. Rīga ir saglabājusi dažas liecības no laikmeta, kad arhitektiem „jūra bija līdz ceļiem”. Viena no tādām ir „Latvenergo” centrālā biroju ēka. Šodien projekts, kurā ēkas tiek izvietotas virs vecajām ielām, vairs netiktu īstenots. Taču tolaik tā bija Rietumeiropas prakse. Atšķirībā no citiem šāda veida projektiem „Latvenergo” ēku raksturo materiālu izjūta un dinamisks formu kontrasts.Vērtību pārvērtēšanas posms ir bijis gana ilgs, lai šodien „Latvenergo” celtni uzskatītu par nozīmīgu sava laika kultūrzīmi.
Izstādi,  izmantojot krājuma materiālus, veidojis Latvijas Arhitektūras muzejs, izstādes kurators – Jānis Lejnieks, dizainere – Liene Jākobsone.

11.10.2012-07.12.2012
Igauņu laikmetīgais kultūras plakāts

Izstādē eksponēti Igaunijas kultūras notikumiem veltītie plakāti, kas tapuši pēdējo trīs gadu laikā. Igaunijas Grafisko dizaineru savienība regulāri rīko grafiskā dizaina festivālus – festivālu ideja ir apvienojusi izkliedēto grafisko dizaineru vidi. Viena no festivāla tēmām bija kultūras plakāti – tieši kultūras plakāti ir sasnieguši atzīstamu mākslinieciskās izteiksmes līmeni, atspoguļo neatkarīgu, savdabīgu izpratni par plakātu kā kultūras parādību un laikmetīgu grafisko dizainu.
Izstādi rīko Dizaina informācijas centrs.

12.07.2012-08.09.2012
Nepilnīgā ainava
Baltijas piekrastes izpētes projekts

Ainavu arhitekte Džoisa van den Berga (Studio Berg, Holande) un fotogrāfe un arhitekte Nina Koppa (Studio Kopp, Vācija) personīgas intereses dēļ pret „jaunajiem” kaimiņiem Eiropas Savienībā – Igauniju, Latviju un Lietuvu – ir uzsākušas projektu „Nepilnīgā ainava”. Lai paplašinātu savas zināšanas par Baltijas valstīm, projekta autorēm nācās padziļināt priekšstatu par to neseno vēsturi (padomju okupāciju no 1940. līdz 1991. gadam) un par to, kā šis laika posms ietekmēja minēto valstu ainavu.

Galvenā uzmanība projektā ir pievērsta Baltijas piekrastes ainavai, kurai šajās valstīs šodien ir milzīga nozīme. Pateicoties tās stratēģiskajai novietnei starp austrumiem un rietumiem, arī Aukstā kara laikā šai ainavai bija ne mazāka nozīme. Daudzas šī laika atstātās pēdas vietējiem iedzīvotājiem un viesiem joprojām atgādina par vēsturi. „Traumētā ainava” – tādu to redz šī projekta autores.

10.05.2012-06.07.2012
Naftalīns

Ja sabiedrību nesasniedz kāds mākslas darbs, tad biežāk tā ir paša autora izvēle. Arhitektūrā nerealizēto darbu procents ir milzīgs, un tam nav sakara ar autora gribu: „būt vai nebūt” nosaka pasūtītājs un valsts ekonomiskā situācija. Tostarp nerealizētie projekti ir būtiska arhitektūras procesa sastāvdaļa, kas dokumentē radoša indivīda personisko pieredzi tikpat labi kā atspoguļo situāciju sabiedrībā.
Viens no Latvijas vadošajiem un ražīgākajiem arhitektiem Arnis Kleinbergs (dz. 1962) ir sarīkojis personālizstādi, kurā rāda nerealizētos projektus, un komentē tos ar latviešu arhitektiem netipisku humoru: „Šajā zālē atradīsiet tikai vienu pavisam svaigu projektu, kas ar reālām cerībām veras nākotnē. Ja kaut ko vēl pamanāt vai sajūtat, ziniet, tas viss ir tīrākais naftalīns. Dažāda vecuma un izmēra tukšie sapņi, plaukta arhitektūra un apsūbējušu ideju portreti pārblīvējuši manu darba skapi un nav redzama iemesla nedarīt to – lielo tīrīšanu.
Lai arī kas tas nebūtu – iespējams, nepelnīti vai arī pilnīgi bezcerīgi zaudēts konkurss, skrupulozi izstrādāts, bet krīzes pazemots tehniskais projekts vai tikai kāda “burbuļlaika” attīstītāja alkatības un nekompetences ilustrācija, vienalga, visiem tiem ir savs stāsts, savs sapnis sapnītis un beigās vēl morāle.”

05.04.2012-03.05.2012
Arhitekts Aleksandrs Kaminskis

Arhitekta Aleksandra Kaminska (1829-1897) vārds šobrīd ir zināms nedaudziem, kaut arī grūti nosaukt kādu citu 19. gs. beigu arhitektu, kurš būtu Maskavā atstājis tikpat bagātu arhitektūras mantojumu. Valsts Tretjakova galerijas ēku komplekss, Krievijas tirdzniecības un rūpniecības palāta Iļjinkas ielā, ēkas uz Kuzņeckas tilta, Negļinkā un Lubjankā ir tikai nedaudzi no gandrīz simts Aleksandra Kaminska projektētajiem namiem, kuri iekļauti Maskavas kultūras mantojuma sarakstā. Laulības ar gleznu galerijas īpašnieka Pāvela Tretjakova māsu Kaminskim pavēra ceļu uz Maskavas finanšu elites pasūtījumiem: viņš projektēja sabiedriskas ēkas un īres namus, viesnīcas un noliktavas, mācību iestādes un dievnamus. Arhitekta karjera aprāvās, kad 1888. gadā sabruka viņa projektētās ēkas siena. Kaminskis notikušajā tika atzīts par vainīgu un viņa vārds uz ilgu laiku aizmirsts.
Būdams vēlīnās eklektikas pārstāvis, Kaminskis nekad nesekoja vienam stilam: katram ēkas tipam viņam atradās savs, ar stila nosacījumiem nesaistīts risinājums.
Izstādi sagatavoja Maskavas galvenās arhīvu pārvaldes Izstāžu centrs. Izstādē izmantotas Margaritas Fedinas fotogrāfijas.

03.02.2012.-30.03.2012.
„Astoņas astotdaļas”

Projekts pirmo reizi tika rādīts Luiziānas Modernās mākslas muzejā Dānijā kā daļa no izstādes „Arhitektūras robežas II: mājokļi” (01.06.-02.10.2011). Tā pamatā ir iecere radīt astoņas dažādas versijas par arhitektu biroja BIG projektēto dzīvojamo kompleksu 8HOUSE Kopenhāgenā astoņām pilsētām Baltijas jūras reģionā.
8HOUSE, kas tika uzbūvēts 2009. gadā Kopenhāgenas priekšpilsētā, kļuva ārkārtīgi populārs Dānijas arhitektu, kritiķu un pašu pilsētnieku vidū. Žurnāls Project Baltia sadarbībā ar kuratoru BartuGoldhornu uzaicināja septiņus Baltijas jūras reģiona arhitektu birojus, lai tie katrs savā zemē izstrādātu šīs ēkas versiju saistībā ar pilsētas kontekstu. Galvenā projekta ideja ir pārbaudīt ēkas pielāgošanas iespējas atšķirīgiem apstākļiem, lai ļautu lielākam iedzīvotāju skaitam novērtēt augstos dzīves kvalitātes standartus, ko piedāvā šī dzīvojamā kompleksa struktūra.
Projektā piedalās arhitektu biroji: BIG (Kopenhāgena), ALA (Helsinki), Villem Tomiste + Stuudio Tallinn (Tallina), Studio 44 (Sanktpēterburga), MADE (Rīga), Wingårdhs (Gēteborga), Andre Baldi (Klaipēda), Mackow (Vroclava).

24.11.2011.-27.01.2012.
Latvijas Dizaineru savienības konkursu „Gada balva dizainā ‘09, ’10, ‘11” labāko vides dizaina darbu izstāde

Kāda ir laikmeta pienesums publiskajai telpai, kāda tās kvalitāte, vai publiskā telpa atrodas līdzsvarā ar lietotāja interesēm? Mūsdienu publiskās telpas veidošanā iesaistās arhitekti, mākslinieki un dizaineri. Latvijas Dizaineru savienība, trīs gadus rīkojot konkursus un savas gada balvas ietvaros izvirzot nominācijas „Ārtelpas objektu dizains” un „Fasāžu krāsu dizains”, aicina lūkoties uz šo situāciju vērtējoši. Gada skatēm pieteiktos darbus ir novērtējusi starptautiska žūrija, starp tiem arī pilsētu amatpersonas, kas tieši atbildīgas par publiskās telpas kvalitāti, radošo savienību pārstāvji, praktizējoši mākslinieki un teorētiķi.
Izstāde piedāvā iespēju iepazīties ar labākajiem šajā laikā tapušajiem objektiem: laureātiem un citiem darbiem, kuri izpelnījās žūrijas atzinību.
Laureāti: 2009 – Vita Balode, Andris Kokins, Kaspars Kaupe, Lauku, Sarkanmuižas dambja un Brīvības ielu Ventspilī kvartāla krāsu risinājums (Fasāžu krāsu dizains); Inta Berga, strūklaka “Apvārsnis” (Ārtelpas objektu dizains); 2010 – Andris Kronbergs, Dace Grāvere, Kristaps Šulcs, projektēšanas birojs ARHIS, tirdzniecības centrs „Riga Plaza” Rīgā, Mūkusalas ielā 71 (Fasāžu krāsu dizains); Arnis Kleinbergs, projektēšanas birojs ARHIS skatu tornis Dzintaru Mežaparkā, Jūrmalā, (Ārtelpas objektu dizains); 2011 – Gunārs Platpīrs, SIA Platpīrs, strūklaka “Buru laiva” (Ārtelpas objektu dizains).

04.10.2011.-11.11.2011.
Austrijas vides dizains publiskajā un privātajā telpā

Izstāde sniedz ieskatu laikmetīgajā Austrijas dizainā ar vides dizaina piemēriem, kas nominēti Austrijas nozīmīgākajai trīsdimensiju dizaina skatei – Nacionālajai dizaina balvai.
Dizaina balvai pieteiktie projekti ietver risinājumus publiskajai telpai, ielu aprīkojumam, ainavu arhitektūrai, sniedz ieskatu mobilajās būvniecības sistēmās un interjera dizainā, kā arī telpas konceptos izstādēm, restorāniem un veikaliem. Izvēlētie projekti pievērš uzmanību tādiem vitāli nepieciešamiem aspektiem kā daudzfunkcionalitāte, integrācija, elastība un ilgtspējība, kā arī sociālā un demogrāfiskā attīstība, ekoloģiskā atbildība un emocionālās kvalitātes.
Izstāde Latvijā notiek projekta „Dizains. Nākotne” ietvaros.

19.05.2011-15.07.2011
Arhitekta Imres Makoveca (Ungārija) darbu izstāde

Imre Makovecs, (dz. 1935) ir hrestomātiska personība Ungārijas arhitektūrā. Arhitekts beidzis Budapeštas Tehnisko universitāti, Eiropā viņa darbi ir pazīstami kopš 20. gs. 50. gadu beigām. Imre Makovecs ir organiskās arhitektūras aizsācējs Ungārijā. Pamati viņa arhitektūrai meklējami filosofijā, par savu darbu stūrakmeni arhitekts pats uzskata Rūdolfa Šteinera antropozofiju. Imre Makovecs organizē telpu, balstoties uz cilvēka ķermeņa formu analīzi. No formālā viedokļa Makoveca darbus var iekļaut strāvojumā, kuru radīja tādi ungāru arhitekti kā Edens Lehners un Kārojs Košs, bet nacionālo arhetipu meklējumos arhitekts turpina ungāru jūgendstila un nacionālā romantisma tradīcijas. Imres Makoveca darbs aizsākās kā komunisma ideoloģijas un tā laika celtniecības brutālās unifikācijas kritika; pēc komunisma režīma krišanas 1989. gadā tas pievērsās globalizācijai un korporatīvajai kultūrai.
Imres Makoveca nozīmīgākie darbi ir Šārošpatakas kultūras centrs (1972), bēru ceremoniju zāle Farkašrētas kapsētā (1975), Evaņģēliskā baznīca Šiofokā (1986), katoļu baznīca Pakšā (1987), Ungārijas paviljons EXPO izstādē Seviļā (1990) un Pētera Pāzmāņi Katoļu universitātes komplekss (1995).

04.02.2011.-12.05.2011.
„Racionālisms un būvmāksla”

Mēdz teikt, ka somu arhitektūra, tāpat kā paši somi, ir racionāla. Somu arhitektūras atturību var skaidrot ar skarbo ziemeļu klimatu un modernisma tradīcijām, kurām ir noteicoša nozīme, sākot no laika, kad dominēja funkcionālisms un veidojās vietējā arhitektūras skola. Taču arhitektūra nebūtu māksla, ja tā nesniegtos pāri racionālisma robežām: šajā reizē pāri modernisma koptajam racionālismam. Somu arhitektūrā šie „izlēcieni” šķiet ļoti uzmanīgi un pat ne vienmēr pamanāmi tiem, kas pieraduši pie ekspresīviem arhitektūras žestiem. Neraugoties uz to, katram no izstādē pārstāvētajiem birojiem ir savs radošais rokraksts, katrs no tiem atšķirīgi traktē modernisma tradīciju tā vai citādi pārvarot tās robežas.
Arhitektu biroji, kas piedalās izstādē – Helin & Co, Avanto un JKMM – pārstāv trīs somu arhitektu paaudzes. Viņu projekti atspoguļo somu arhitektūras svārstīšanos starp ortodoksālo funkcionālismu, iedvesmas meklējumiem tautas tradīcijās un laikmetīgām pārdomām par somu arhitektūras skolas vietu 21. gadsimtā.
Izstādi organizējis žurnāls Project Baltia (Pēterburga), kuratori – Jeļizaveta Žuravļova, Vladimirs Frolovs.

26.01.2011.–27.03.2011.
„Modris Ģelzis. Latvijas arhitekts. XX. gadsimts” Rīgas mākslas telpā

2009. gada janvārī izcilākais Latvijas 20. gs. otrās puses arhitekts Modris Ģelzis (1929–2009) novēlēja visu savu radošo darbu arhīvu — skices, fotogrāfijas, piezīmes, maketus u. c. – Latvijas Arhitektūras muzejam. Dzīves laikā arhitekts savu arhīvu bija rūpīgi sakārtojis, un pats pret to izturējās ar lielu pietāti, tas pilnībā nebija pieejams ne arhitekta tuviniekiem, ne kolēģiem — viņa mantojums satur unikālas ne tikai sabiedrībai, bet arī speciālistiem nezināmas vērtības.
Izstādē redzamas nozīmīgākās Modra Ģelža projektētās ēkas, kas daudziem labi pazīstamas — Dzintaru koncertzāle (1959), Valmieras teātris (1961–2004), Lielās Ģildes koncertzāle (1964), Aeroflot centrālā aģentūra (1984–1991).
Ekspozīcija organizēta ap meistara projektēto un būvēto ģimenes vasarnīcu Pabažos (1959) – izstādē redzams ēkas makets mērogā 1:1. Šī bija pirmā realizētā modernisma ēka Padomju Latvijā, kuru pats meistars uzskatīja par savu arhitekta principu manifestu. Izstādē ir iespēja skatīt arī zudušos darbus, piemēram, veikala „Mākslas grāmata”interjeru (1958), kurš kļuva par pirmo laikmetīgo interjeru Latvijā 20. gs. otrajā pusē. Savukārt no radītajiem, bet nerealizētajiem projektiem izstāde analizē Mākslinieku namu Vecrīgā (1971–1976), Latvijas PSR Viļa Lāča Valsts bibliotēku (1977) un citus darbus.
Izstādes kuratori – Jānis Lejnieks, Ilze Martinsone, ekspozīcijas autors – Kristaps Ģelzis.

22.12.2010.-28.01.2011.
„Papīrkūku arhitektūra”

Izglītības projekta „Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks” (SPP) audzēkņu darbu pirmā izstāde „Papīrkūku arhitektūra” ir noslēgums SPP projekta sākuma gadam. „Papīrkūka” ir mājoklis kādam no Ziemassvētku varoņiem: pelēkajam zirnim, pīrāgam nabagam, zvaniņam, kas skan, čiekuram, brīnumsvecītei, eņģeļu matiem, dāvanu maisam vai dzejolītim. „Papīrkūkas” izgatavoja uzaicinātie skolēni no Valdorfskolas, Ulbrokas mūzikas un mākslas skolas, privātskolas „Patnis” un Rīgas Franču liceja muzeja telpās noorganizētajā darbnīcā divas dienas pirms izstādes atklāšanas 22. decembrī. Zvaigznes dienā, 6. janvārī izstādes objektus kopā ar jaunajiem arhitektiem maketēja arhitektu un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbinieku bērni vai mazbērni. Ikviens mazais izstādes apmeklētājs bija aicināts papildināt ekspozīciju ar jaunu „papīrkūku”.
SPP ir Jauno Arhitektu apvienības (JAA) iniciatīva, kas uzsākta 2009. gadā, lai apbūvētās vides veidošanas mākslā ievadītu bērnus un jauniešus.

11.10.2010. – 10.12.2010.
„Flāmu skolu arhitektūra”

Kā arhitekti strādā pie skolu projektiem un kādas skolas realizētas Flandrijā pēdējo gadu laikā? Procesu un rezultātu skicēs, fotoattēlos, rasējumos, tekstos un video atklāj 15 arhitektu biroji, kas skolu projektos īsteno katrs savu ideālo pasauli.
Kuratori: Liene Jākobsone, Mantens Devrīnts, SAMPLING arhitekti.
Izstādē pārstāvētie arhitektu biroji: ALT-architectuur, Architecten Tom Thys and Adinda Van Geystelen + Bureau Bouwtechniek, AWG, B.AS Dirk Jaspaert and Kathleen Mertens, Bogdan Van Broeck, BULK, EVR, Hootsmans, Huiswerk Architecten, Jan de Vylder, Kathy Van Hulle, Rauw, Guy Chatel, Stephane Beel, Wim Cuyvers (Amor Fati).

08.09.2010.-01.10.2010.
Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas katedras izstāde „Izglāb!”

Studentu izstāde veltīta kultūras mantojuma saglabāšanas problēmām. Skaidrojošie materiāli – teksti un fotogrāfijas – papildināti ar zīmējumiem, kuri stāsta par šīm problēmām humoristiskā formā.
Izstādes kuratore – Inga Meldere.

05.07.2010. – 05.09.2010.
„Paula Maksa Berči laiks Liepājas arhitektūrā”

Pauls Makss Berči (1940–1911.) ir 19. gs. otrās puses modernisma aizsācējs Liepājā. Jau studiju laikā Vācijā, vēlāk Pēterburgā viņš centās izkopt savu rokrakstu un paust savu brīvmākslinieka spriedumu par pretrunīgo, straujo un pārmaiņām bagāto laiku 19. gs. beigās. No 1871. līdz 1902. gadam M. P. Berči bija Liepājas galvenais arhitekts un projektēja daudzas ievērojamas sabiedriskas celtnes – baznīcas, fabrikas, muižu ēkas pilsētā un tās apkaimē, veica arī ēku un fasāžu pārbūves.
Liepājas muzejā ir saglabāts plašs P. M. Berči būvbirojā tapušo projektu, skiču, būvizmaksu aprēķinu, dienasgrāmatu, kā arī būvmākslas paraugu žurnālu krājums, kas ļauj spriest par P. M. Berči un viņa dēlu – arhitektu Maksa un Gvido – darba apjomu un aizrautību jaunu arhitektūras formu meklējumos. Berči dzimtas mantojums muzejā nonāca 1939. gadā, kad, repatriējoties uz Vāciju, to muzejam pārdeva Maksa Berči atraitne Klāra Berči.
Izstādes kurators – Jānis Gintners, Liepājas muzeja direktores vietnieks.

14.05.2010.-22.06.2010.
„Kas ir ilgtspējīga būvniecība?”

Izstāde "Kas ir ilgtspējīga būvniecība? biedrība Zaļās mājas atbild uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem" veidota saistībā ar projektu, kura rezultātā plānots izstrādāt Latvijas Ilgtspējīgas Būvniecības Novērtēšanas un Sertifikācijas Sistēmu - kritēriju sistēmu, uz kuras pamata ēkas ilgtspējību varēs novērtēt pēc skaidras, objektīvas un starptautiski atzītas kritēriju sistēmas. Proti, Latvijas sistēma tiek izstradāta uz BREEAM (British Research Establishment Environmental Assessment Method, izstrādāts Lielbritānijas pētniecības institūtā BRE) bāzes. Izstāde sniedz atbildes uz biedrībai visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par ilgtspējīgu attīstību, ilgtspējīgu būvniecību, kā arī Latvijā iecerēto sistēmu.

09.04.2010.-12.05.2010.
Skaistums. Lietderība. Izturība.
Arhitekts Fjodors Šehtels. Veltījums 150. dzimšanas dienai.

Ievērojamā arhitekta Fjodora Šehteļa (1859-1926) daiļrade ir atzīta krievu jūgendstila arhitektūras virsotne. Viņš ir iegājis vēsturē kā izcilu un skaistu ēku – Jaroslavļas dzelzceļa stacijas, Maskavas Mākslas teātra, slaveno Z. Morozovas, S. Rjabušinska, P. Smirnova un citu savrupnamu autors. F. Šehtels izcēlās ar pārsteidzoši plašu interešu un darbošanās loku: cara kronēšanas un pilsētas svētku noformēšana, darbs teātrī un žurnālos, pasniedzēja darbs un aktīva sabiedriskā darbība. Tomēr par viņa dzīves jēgu kļuva arhitektūra. Īpašu vietu F. Šehteļa dzīvē un daiļradē ieņēma teātris. Draudzīgas attiecības F. Šehteli saistīja ar slaveniem teātra pasaules pārstāvjiem K. Staņislavski un V. Ņemiroviču-Dančenko. F. Šehtels bija tas, kas izveidoja visā pasaulē pazīstamo "kaijas" tēlu – Maskavas Mākslas teātra emblēmu.
Izstādē apskatāmi arhīvu dokumenti, tajā skaitā F. Šehteļa radītās skices, zīmējumi, fasāžu projekti, kā arī fotogrāfijas, kuras dod retu iespēju iepazīties ar arhitekta daiļrades atsevišķiem posmiem.
Izstādi sagatavoja Maskavas galvenā arhīvu pārvalde.

12.11.2009.-29.01.2010.
„Rīgas 700. jubilejas izstādes arhitektam Maksam Šervinskim –150”

            Arhitekta Maksa Šervinska (1859-1909) – viena no Rīgas jūgendstila tradīcijas aizsācējiem, Rīgas Amatniecības skolas direktora, Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes (1901) projekta autora – dzimta, kurai pieder arī Maksa Šervinska dēls arhitekts Vladimirs Šervinskis (1894-1975), iesakņojās Latvijā un palika tai uzticīga. Maksa Šervinska pedagoga darbs lika viņam būt lietas kursā par jaunajām stila tendencēm un progresīvajām tehnoloģijām, viņa dizainētie priekšmeti ataino strauju un brīvu pāreju no eklektisma formu valodas uz jaunajām jūgendstila formām arhitektūrā un mākslā. Izstādē redzamas gleznas, pēc Šervinska metiem radītās mēbeles, fotogrāfijas, dokumenti, apbalvojumi no ģimenes, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas, Ogres Vēstures un mākslas muzeja un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijām. Ekspozīcijas autore – arhitekte Liesma Markova. Izstādes kurators - Eižens Upmanis.

01.10.2009.-30.10.2009.
„Francijas zaļais dizains”

Desmito gadu Francijā norisinās industriālā dizaina konkurss par gada balvu Observeur du design. To piešķir par videi draudzīgiem un īpaši inovatīviem darbiem, kas tapuši dizaineru un uzņēmumu sadarbības rezultātā. Izcilākos sasniegumus apbalvo ar Observeur zvaigzni. Starptautiskā industriālā dizaina asociāciju padome (ICSID) ir piešķīrusi Observeur starptautiska konkursa statusu. Katrs konkurss sākas ar trīs mēnešus ilgu izstādi zinātnes muzejā Cité des sciences et de l'Industrie Parīzē. Pēc tam tiek īstenota izstāžu un pasākumu programma Francijā un ārpus tās.

17.06.2009.-17.09.2009.
„Sapņu rūpnīcas?”

Pēc Otrā pasaules kara Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs attīstījās divi dažādi sabiedrības modeļi: labklājības valstis Skandināvijā ar sociāldemokrātu valdību un padomju okupētās Baltijas sociālistiskās republikas. Rūpnieciskā ražošana bija ekonomiski nozīmīgākā nozare gan labklājības valstīs, gan sociālisma valstīs. Pēckara laikā abās Baltijas jūras pusēs, neskatoties uz idejiskām un nacionālām atšķirībām, notika radikāli industrializācijas un modernizācijas procesi. Racionāli organizēts un produktīvs rūpnīcu darbs kļuva par jauno paraugu, kas ietekmēja ne tikai rūpniecību, bet arī sociālo sfēru un iedzīvotāju ikdienas dzīvi gan rietumos, gan austrumos. Izstāde ved ceļojumā uz septiņiem dažādiem rūpniecības apgabaliem.

26.02.2009.-05.06.2009.
Izstāde „20 pirms 40 II”

Projekts „20 pirms 40”ir jauno arhitektu darbu skate, kurai ir divi nosacījumi: neviens autors nav sasniedzis 40 gadu vecumu un visi izstādes darbi ir realizēti. Pēc iepriekšējās izstādes Latvijas Arhitektūras muzejā pagājuši vairāk nekā divi gadi. Vai „treknie gadi” ir palīdzējuši tapt „treknai” jauno arhitektūrai? Izstādē„20 pirms 40 II” redzami objekti, kas nodoti ekspluatācijā pēc 2007. gada 1. janvāra; izstāde ir demokrātiska, tai nav žūrijas un balvu. Skatē piedalās arhitektu biroji Depo projects; Jaunromāns un Ābele; MADE arhitekti; Sintija Vaivade_arhitekte;  Palast Architekts; MARK; Valeinis un Stepe; NRJA;  Substance; Uģis Šēnbergs, arhitekts; 8.A.M.; Modus Mood;  Arteks; Kubs;  Sudraba arhitektūra; Lejnieku projektēšanas birojs

16.01.2009.-20.02.2009.
„Jūrmalas sporta arhitektūra”

Pēdējos gados Jūrmalas pašvaldība ir realizējusi vairākus augstvērtīgus sporta un atpūtas objektus. Izstādes mērķis ir šo iniciatīvu izcelt, aktualizējot kvalitatīvas publiskā labuma arhitektūras nepieciešamību ikvienas pašvaldības teritorijā. Izstādi veido arhitektūras fotogrāfijas, kas iepazīstina ar Majoru pamatskolas sporta laukumu (Substance), Slokas stadiona tribīnēm (8 A.M. un Substance), Dzintaru mežaparku (Substance) un sākumskolas Taurenītis sporta zāli (Lejnieku projektēšanas birojs, 8 A.M., Infinitum).
Izstāde ir viens no Arhitektūras veicināšanas fonda (AVF) projekta Process sarīkojumiem.

16.10.2008.-16.12.2008.
„Eksports@home”

Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studenti, kuri pateicoties programmai „Erasmus” daļu studiju laika pavadījuši kādā no Eiropas universitātēm, stāsta par izglītību citur. Iegūtais ir atvests, izpakots, sakrāmēts un izlikts apskatei. Eksponēti ne tikai prombūtnes laikā izstrādātie kursa darbi, bet arī ar apmešanās vietām saistīti asociatīvi attēli un brīvajā laikā veiktie radošie eksperimenti. Atspoguļota arhitektūras studiju gaita un atmosfēra Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Itālijā, Francijā, Lielbritānijā, Austrijā, Holandē, Portugālē, Spānijā. Ekspozīcijā ietvertas video „tiešraides” par to, kā klājas studentiem, kuri šobrīd izglītojas ārpus mūsu valsts.
Dalībnieki:
Arnita Ārmane, Laura Laudere, Didzis Jaunzems, Liene Jākobsone, Jevgēņija Ivanova, Ints Menģelis, Laura Pelše, Matīss Šteinerts, Elēna Melzoba, Kārlis Melzobs, Dina Sotņikova, Ilva Cimermane, Dace Aumele, Madara Eisaka, Elīna Jakovele, Dace Gurecka, Dagnija Smilga, Santa Matule, Agate Kalnpure, Niklāvs Paegle, Toms Kokins, Brigita Bīviņa

29.08.2008.-10.10.2008.
„Ļeņingradas modernisms. 21. gadsimta skatījums”

Izstāde pirmoreiz tika parādīta Pēterburgā Arhitektu namā 2006. gadā. Kurators Vladimirs Frolovs vēlējās piesaistīt sabiedrības uzmanību ēkām, kas celtas „arhitektūras prombūtnes” laikā un ilgu laiku tika saistītas ar padomju režīma sliktāko pusi: atrautību no pasaules konteksta un kultūras stagnāciju. 20 fotogrāfi, gan pazīstami meistari (Jurijs Molodokovecs, Andrejs Čežins u. c.), gan jaunas zvaigznes (Aleksandrs Gronskis, Marina Jākobsone u. c.) tika aicināti, lai kritiski, ieinteresēti un bez aizspriedumiem palūkotos uz gaistošo Hruščova – Brežneva ēras celtņu iedabu. Vai visas „betona kastes” jānoslauka no pilsētas sejas, vai varbūt kādai to daļai piemīt mākslinieciska vērtība? Vai vēlīnā modernisma strāvojumi var kalpot par radošu impulsu māksliniekam un tostarp arī arhitektam?

17.07.2008.-12.09.2008
Paulis Raimonds DERMANIS. Arhitektūra. Grafika.

1932. gadā Jelgavā dzimušais arhitekts Paulis Dermanis Latviju atstāja 1944. gadā un kopš 1949. gada viņš dzīvo ASV, Sietlā, kur 1955. gadā absolvē Vašingtonas universitātes arhitektūras nodaļu un 1959. gadā Masačusetas Tehnoloģiskajā institūtā iegūst arhitektūras maģistra grādu. Izstādē aplūkojami vairāku militāro iestāžu, valdības, pašvaldību un skolu celtņu projekti, kas tapuši dažādos laika posmos, strādājot arhitektūras firmās Sietlā un no 1973. gada – savā firmā Streeter/Dermanis & Associates.
Izstādē atspoguļotas arī Eiropas plenēru skices un biežo ceļojumu iespaidā radītie akvareļgleznojumi.

08.05.2008.-27.06.2008.
Izstāde „Rīga – bez sastrēgumiem!?”

Arhitektu biroja „Nams” izstrādāta vīzija, kā atrisināt sabiedriskā transporta un sastrēgumu problēmas Rīgā, veidojot apļveida kustību ap pilsētas centrālo daļu un izmantojot esošo sliežu koridoru. Līdzīgu loku iespējams veidot Pārdaugavā. Sākumā abus lokus var saslēgt vienā sistēmā, lietojot Dzelzceļa tiltu. Nākotnē pēc Ziemeļu tilta izbūves bez mazajiem lokiem varēs iegūt arī lielo. Izstāde veidota, izmantojot audiovizuālu instalāciju, animāciju, 2D grafikas un video.

11.03.2008.-30.04.2008.
„Igaunijas vēstniecība Rīgā. Konkursu projekti: 1938. un 2008. g.”

Izstādei ir divas daļas: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Informācijas centrā (L. Pils ielā 20) izstādīti 10 projekti no Igaunijas vēstniecības ēkas 1938. gada konkursa, kuri saglabājušies Igaunijas Valsts arhīvā. Latvijas Arhitektūras muzeja izstāžu zālē eksponēti 11 Igaunijas vēstniecības ēkas projekti no konkursa, kurš noslēdzās 2008. gadā.

25.012008.-25.02.2008.
Irinas Tīres fotogrāfiju izstāde „Liepājas kalumu mūzika”

Fotomākslinieces Irinas Tīres darbos Liepājas simfoniskā orķestra mūziķi portretēti katrs ar savu mūzikas instrumentu uz Liepājas arhitektūras pieminekļu fona; anotācijas izstādei sagatavojis kultūras pieminekļu aizsardzības speciālists Gunārs Silakaktiņš.

13.11.2007.-23.01.2008.
Ildiko Beātes Takāčas (Ungārija) darbu izstāde „Kaķis sveic Budapeštas viesus. Budapešta zīmējumos”

Lai izdzīvotu, ir jāsaglabā humora izjūta un spēja paraudzīties pasaulē ar bērna acīm. Grafiķe un ilustratore Ildiko Beāta Takāča dzīvo Budapeštā un domā, ka šai pilsētai krājumā ir savas ikdienas pasakas.

3.10.2007.-22.10.2007.
Igaunijas dizaina izstāde ABCDesign

Igaunijas Mākslas akadēmijas Dizaina inovāciju centrs ir izveidojis ceļojošu igauņu dizaina vēsturei un mūsdienu procesiem izstādi, kas iekļāvās Igaunijas Dizaina gada (2006-2007) programmā. Ar skati Latvijas Arhitektūras muzejā izstāde uzsāka starptautisko ceļojumu. Izstāde Latvijā tika demonstrēta projekta „Dizains. Nākotne” ietvaros.

13.09.2007.-28.09.2008.
Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izstāde „Minimum/Maximum”

Minimum/Maximum ir projekts, ar kuru Latvijas Mākslas akadēmijas jaunie dizaineri piedalījās divās starptautiski nozīmīgās dizaina skatēs – Stokholmas Starptautiskās mēbeļu izstādes skolu un neatkarīgo dizaineru sadaļā Greenhouse un Milānas Starptautiskās mēbeļu izstādes dizaina skolu un jauno dizaineru ekspozīcijā Salone Satellite.

17.05.2007.-07.09.2007.
„Raimonds Slaidiņš (ASV). Arhitektūras ilustrators”

Raimonds Slaidiņš par arhitektūras ilustratoru izauga, strādādams dažādās
arhitektu firmās, līdz nodibināja savu uzņēmumu Architectureal Illustration .
Viņa klienti ir bijuši ASV valdība (pretgaisa raķešu aizsardzības būves), štatu pašvaldības (Omahas pilsētas centrs), Sauda Arābijas valdība u.c.

23.04.2007.-06.05.2007.
„Brāļi Kveji „Trīs brāļos”. Dormitorium”

Dvīņubrāļu animatoru Kveju (Holande) filmu maketi un filmu retrospekcija; mākslinieku daiļrade pieder nekomerciālajām kinomākslas izpausmēm. Izstāde tika sarīkota Fantāzijas filmu festivāla ietvaros sadarbībā ar Starptautisko kino centru.

Izstāde atvērta 29.01.2007. – 30.03.2007.

Tava Rīga manās mājās.
No arhitekta P.Blūma (Latvija) un J.C.Kola (ASV) kolekcijām.
Rīga kartēs, gravīrās, litogrāfijās, kokgrebumos, fotogrāfijās,  tekstilijās un dažādos sīkumos laikā no 16. līdz 20.gadsimtam..
Atklāšana 26.janvārī  16.00

2006.gada 27.oktobris – 21. decembris
Atklāšana 27. oktobrī, plkst. 17.00

Latvijas Arhitektu savienība un Latvijas Arhitektūras muzejs
Izstāde „20 pirms 40”

Kvalitatīvos Gvido Kajona, Indriķa Stūrmaņa, Andra Tones u.c. fotogrāfu lielformāta krāsu attēlos, kā arī rasējumos aplūkojamas villas, savrupmājas, brīvdienu mājas, vienģimenes ēkas, daudzdzīvokļu namus, birojus, veikalus, sporta klubus un izklaides centrus Rīgā, Jūrmalā, Babītē, Salaspilī, Ikšķilē, Pāvilostā un Sakas pagastā. Tā ir daļa no Latvijas ainavas, par kuru atbildību mūsu gadsimta sākumā ir uzņēmušies jaunie Latvijas arhitekti, kas piedalās izstādē.

            Līdzīga rakstura izstādes nav retums Eiropā. To nosacījumi – var piedalīties tikai ar uzbūvētu ēku, nerealizētu ēku projekti netiek pieņemti, un vecuma ierobežojums- ēkas būvniecības laikā tās autora vai autoru vecums nedrīkst pārsniegt 40 gadus. Ja izstāde iegūs publikas atsaucību, tā varētu kļūt regulāru notikumu Latvijas arhitektūras dzīvē, līdzīgi kā tas ir ar Latvijas Arhitektu savienības Gada balvas skati. Atšķirība - „20 pirms 40” nav žūrijas un balvu. 

Izstādē piedalās arhitekti: Edmunds Rimkus (31). Jānis Sauka (29). Biroji: “8am”- Eduards Beernaerts (35), Juris Lasis (37). „AB3D”- Juris Mitenbergs (34), Evija Eisaka (25). „Arteks” - Ģirts Kilēvics (35), Vilnis Šlars (34). „Depo projekts” - Uldis Zanders (38), Inga Bruzgule (37), Antra Saknīte (34), Mikus Grende (). ”f.l.tadao & lukševics” - Uldis Lukševics (37), Mārtiņš Ošāns (31). ”Jaunromāns & Ābele” -  Mārtiņš Jaunromāns (29), Māra Ābele (29). „Lejnieku projektēšanas birojs”- Mikus Lejnieks (30), Velga Orlova (37).  „MG arhitekti“ - Guntis Grabovskis (36),  Aigars Mazlazdiņš (29).     “Modus Mood” - Jānis Alksnis (35), Nora Saulespurēna (28), Andris Rubenis (25). „Palasta arhitekti” - Juris Bērziņš (35), Lolita Onckule (40), Normunds Zitmanis (30). „Projektēšanas grupa F.L.Tadao“ - Ivars Lapiņš (36), Ivars Kalvāns (30). “Sudraba arhitekti” - Reinis Liepiņš (36), Ilze Liepiņa (35), Renāte Pablaka (29), Ainārs Plankājs (41). Normunds Kagainis  (24). “Valeinis & Stepe”- Ģirts Valeinis (38), Kārlis Stepe (41), Matīss Cēbers (30), Andrejs Daukšis (30), Jānis Prusaks (30).

2006. gada 2.jūnijs – 30. jūlijs
KONCERTZĀLE RĪGĀ
Starptautiskā konkursa projekti 30.05. 2006. – 30.07.2006.

CoopHimmelb(l)au (Austrija), Klaus Kada + Gerhard Wittfeld (Vācija), Behnisch, Behnisch & Partner Architekten (Vācija), Henning Larsens Tegnestue A/S (Dānija), Snøhetta (Norvēģija), Sīlis, Zābers& Kļava (Latvija), „„Z4” / ”Standardsituation” / ”B+G Ingenieure”” (Latvija), Venta Didrihsona arhitektūras Studija (Latvija), Arhitektonika (Latvija), Arhis (Latvija) un Sarma & Norde (Latvija).

Projekts uzvarētājs - Sīlis, Zābers& Kļava (Latvija)