Latvijas Muzeju asociācijas biedrs
Member of International Confederation of Architectural Museums ICAM


Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
    Ēka
sākumlapa +
šodien muzejā +
izstādes +
kolekcijas +
publikācijas +
ēka +
muzeja misija +
lietderīgas saites +
kontaktpersonas +
vēstkopa +
 
   

“Trīs brāļi” - Rīga, Mazā Pils iela 17, 19, 21.
Nosaukums radies pēc analoģijas ar noliktavu grupu Tallinā, ko sauc par “Trīs māsām”. Komplekss pārstāv viduslaiku dzīvojamo ēku dažādas attīstības fāzes laikā, kad mājokļi tika būvēti uz šauriem zemes gabaliem.

Ēka Mazajā Pils ielā 17 ir vecākais mūra dzīvojamais nams, kas saglabājies Rīgā (15.gs. b. – 16.gs. sāk.). Ēku rotā pakāpju zelminis un gotiskas nišas (fasādē ir arī renesanses iezīmes). Sākotnēji celtnē bijusi viena telpa ar manteļskursteni, bēniņi izmantoti noliktavām. 1697 ēkā bijusi maiznīca, tā paplašināta ar piebūvi pagalma pusē, vēlāk arī ielas pusē, likvidējot nelielo priekšlaukumu, kas liecina, ka Vecrīgas ielas sākumā bijušas platākas (restaurācijas laikā, kas veikta 1955-1957 arhitekta P. Saulīša vadībā, piebūve tika nojaukta).

Ēka Mazajā Pils ielā 19 tagadējo veidolu ieguvusi 1646. Ēkas fasādei holandiešu manierisma iezīmes (restaurēta pēc J. K. Broces 1785.gada zīmējuma). Pirmā stāva plānojums līdzīgs iepriekšējai ēkai. Virs zemās halles atrodas plaša zāle ar lieliem sīkrūšu logiem, telpas izvietotas arī 2. stāva pagalma pusē un bēniņos. 1746 ēkai piebūvēts akmens portāls.

Ēka Mazajā Pils ielā 21 tagadējo izskatu ieguvusi 17.gs. beigās. Celtnei ir barokāls liektas formas zelminis, katrā stāvā iekārtotas mazas telpas birojiem, uz kuriem no priekštelpas ved koka kāpnes. Visu trīs ēku pagalmi restaurācijas laikā apvienoti, tā sienās iemūrēti akmens portāli, Rīgas ģerbonis.

Ēku kompleksā “Trīs brāļi” atrodas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Latvijas Arhitektūras muzejs.
Priekšdarbi Latvijas Arhitektūras muzeja dibināšanai veikti 1992. gadā, kad Valsts kultūras aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centrā tika izveidots Arhitektūras zīmējumu un rokrakstu sektors. Tika sistematizēta arhitekta Leona Plauciņa dāvinātā arhitektu zīmējumu un biogrāfiju kolekcija un turpināta fondu veidošana.

Latvijas Arhitektūras muzejs dibināts ar LR Kultūras ministra pavēli Nr.100 1994. g. 28. jūlijā, kad tas kā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas struktūrvienība varēja uzsākt darbu Vecrīgā, Mazā Pils ielā 17. Ar kultūras ministra pavēli par muzeja direktoru iecēla Jāni Lejnieku. Latvijas Arhitektūras muzeju oficiāli atklāja LR Kultūras ministrs 1995. gada 19. aprīlī, piedaloties LR Ministru prezidentam. Atklāšana notika ar izstādi no jaundibinātā muzeja fondiem.